Pagājušo dienu fakti
Esmu atrisinājis lielāko daļu no savām problēmām, precīzi pusi. Manu kompi salaboja kāds rumāņu fizmats un riteņa atslēgu atradu slēdzenē. Mazliet tizli, jo biju jau sarunājis vīreli, kurš ar lielajām šķērēm pārgriezīs slēdzeni un tajā brīdī viņš ieraudzīja, ka tur iekšā ir mana slēdzene. Mūžā nekad neesmu juties tik tizls. Vēljoprojām cīnos ar lielu klepu un kamera arī vēl nestrādā.
Šī nedēļa bija interesanta. Es sāku iemīlēt Franciju. Pirmais mēnesis jebkurā svešā vidē ir tas apošņāšanas laiks. Citur tu iejūties ātrāk, citur lēnāk, viss atkarīgs no tā, cik ļoti tu gribi iejusties. Es pārdzīvoju tādu kā kultūras šoku un tagad šo pilsētu dievinu. Katru reizi, kad vālēju riņķī pa ielām jūtos kā šīs valsts sastāvdaļa, kas ir patīkami. Pagājušo vakar mēs kopā ar pāris francūžiem un franču literatūru studējošiem poļiem dzērām sarkanvīnu un ēdām bageti. Sarunas, protams, bija tikai franču valodā, kas bija īsts izaicinājums man. Sarunas aizgāja līdz politikai, kad principā saspringu visvairāk, jo nācās izmantot visas savas zināšanas. Uzzināju diezgan daudz. Pamatnostātne par politiku šeit ir tāda, ka visiem riebjas Sarkozī un visiem patīk piketēt. Studenti ir nenormāli aktīvi šeit un viņi piketē jebkurā gadījumā. Ja šī kultūra tiktu izkopta Latvijā, studentu dzīves būtu daudz labākas. Lukas no Marseļas stāstīja man stāstu par to, kā viņi kādā piketā, kurā cīnījās pret aizliegumu studijas apvienot ar darbu, bomžus ielaida skolā un ļāva viņiem tur gulēt naktī, kā arī skolā iekšā palaida kazu. Kaut kāda fiška tur apakšā bija. Tas laikam līdz šim ir mans augstākais sasniegums franču valodā.
Vakar arī izlēmu nomazgāt savu netīro veļu, kura jau mēnesi manu iestabu pārvērš par savdabīgu gāzes kameru. To darīju kopā ar 2 bulgārietēm, jo līdz šim to nekad nebiju darījis (Vienīgi kādu laiku atpakaļ visu mazgāju kaudzi veļas ar rokām). Tā, nu, mēs nonācām šajā pagrabā, kur stāvēja daudz dažādas veļas mašīnas. Tajā pašā dienā biju nopircis Ariel, jo tas ir labākais pulveris. Cenas veļas mašīnām bija no 3 - 4 € un žāvētājiem 1€. Sākumā sašķiroju visu pa krāsām - balts, melns (arī tumši zils un sarkans) un krāsains. Man izdevās iešmuglēt balto veļu kopā ar bulgārietēm, tāpēc to visu mazgāt nevajadzēja. Krāsaino un melno veļu gan mazgāju kopā samaksājot 7 €. Kaitinoši. Vēlāk visu arī žāvēju atsevišķi, jo krāsainā veļa bija ielikt veļas mašīnās pirmā un pēc tam tikai melnā. Tāpēc beigās sanāca samaksāt vēl 2 €. Viss šis process sākās 20:06 un beidzās 00:12, kad saņēmu savas smaržīgās tīrās drēbes. Tajā laikā iepazinos ar 2 senegāliem , 1 portugālieti, 1 grieķieti un 1 francūzi. Vairākas reizes gāju parbaudīt kas un kā.
Sestdien svētdien sacensībās uzvarēju 1000 €. Svētdien biju airēšanas sacensībās Mulhouse (izrunā Mulūz). Tur notika kaut kādi vietējie pilsētas svētki un es pieteicos manas universitātes komandā, kurā sākumā tikt bija mazas izredzes, taču mani ielika pie frančiem un beigās viss izdevās ideāli. Starts: 11:15 pie centrālās stacijas. Tur satiku savu komandu. Visi francūži, nevienu nepazīstu (kā parasti). Pēc kāda iepazīšanās laiciņa un pēc vairākiem "parle plus lanteman" (runā lēnāk), iekāpām autobusā. Pa ceļam kārtējo reizi jūsmoju par Alsasu, reģionu, kurā dzīvoju, jo šeit ir daudz nelielas pilsētiņas, kuras ieskauj milzīgi kalni un sarkani vīnogulāji. Tipiski franciski. Nonācām Mulhouse. Neliels kanāls, kurā izvietotas bojas. Mūsu veicamā distance - 200 m. Sacensības atklāja divkārtējais pasaules čempions airēšanā, veicot uzrunu. Tālāk notika lielais gatavošanās process. Ģērbtuvēs kurināju daļu komandas, ka mums jāuzvar. Sākumā visi gāja ar attieksmi - galvenais nepalikt pēdējiem. Mums nācās startēt pirmajiem. Mūsu konkurneti, augstskolas un dažādi vietējie uzņēmumi ar savām ģimenēm. Katrai komandai tika piešķirts viens profesionālis, kurš sēdēja laivas galā. Laivā kopumā sēdēja 8 cilvēki + stūrmanis. Mums sanāca airēt pašiem pirmajiem. Ceļā uz startu dziedājām dziesmu ar sekojošu tekstu: "Everywhere we go (2x), People always ask us (2x) Where do you come from? (2x) We come from STRASBOURG (2x) Sexy sexy Strasbourg (2x) , supa supa Strasbourg (2x) utt.". Pirmo maču uzvarējām, kas pacēla komandas garu. Kopumā piedalījās 9 komandas. Mūsu apakšgrupā bija 6, no kurām mēs bijām visātrākie, tāpēc tikām tālāk. 2. reizi arējām kopā ar spēcīgu komandu. Knapi izrāvām uzvaru, nācās airēt 2x, jo 1 braucienā viņi mūsu laivu gandrīz apgāza. Beigās mēs uzvarējām, tikām tālāk. Arī pusfinālā uzvarējām. Finālā tikāmies ar komandu no strasbūras indženierzinātņu un datorzinātņu augstskolas, ar kuriem braucām kopā autbusā (braucām 50 vietīgā autobusā, taču tajā sēdēja tikai 17 cilvēki). Mūžīgā cīņa - fizmati vs. ekonomisti. Problēma/ieguvums bija tas, ka mūsu komandā bija 4 meitenes un 4 čaļi, taču fizmatu laivā 8 čaļi. Tāpēc beigās sanāca piekāpties un samierināties ar 2. vietu. Mūsu balva 1000 €. Šo naudu noziedojām labdarības organizācijai, kura ir atbildīga par cilvēku reitegrēšanu sabiedrībā, piešķirot viņiem darbu un visādus citus labumus. Patīkami. Atpakaļ ceļā klausījos kā man viens francūzis stāsta stāstu par to kā viņš devās uz Austrāliju studēt. Tā kā es runāju angliski biju izcils mērķis, jo viņš negrib valodu aizmirst.
Šovakar kopā ar Adrea devāmies nakts pastaigā. Gribējām iet pastrādāt par tūristu magnētiem kārtējo reizi. Beigās ieklīdām pilsētā. Nonācām līdz centrālā laukuma kafeinīcai, kur aptuveni 2 - 3 stundas dzērām dārgo tēju pa 3,40€. Vēlāk klīdām tālāk ar mērķi apmaldīties. Pa ceļam redzēju šo smieklīgi krievu virtuves veikalu, kurā bija sapulcējušies ārkārtīgi daudz studenu un kuriem notika sēde tāpēc neiejaucāmies. Pēc tam klejojām tālāk un nonācām kādā rotaļu laikumā. Tur, protams, izklaidējāmies ar vietējo tehniku. Pēc kāda laika devāmies tālāk. Tur ieraudzījām, ka bariņš franču spēlē galda tenisu (ir nakts). Nolēmām pievienoties. Iepazināmies ar Medi no Francijas, čali no Senegālas un vēl pāris cilvēkiem. Medi piedāvāja uzspēlēt vienu maču ar viņu. Ja zaudēju, man viņam jāpērk alus. Viņam patīk smieties, nenormāli. Katru reizi, kad aizsitu bumbiņu garām, netrāpīju, viņš bija pārrēcies. Principā spēlējām kādu laiciņu, taču beigās zuadēju. Alus no manis. Vēlāk ar viņu spēlēja Andrea. Es pa to laiku runāju ar džeku no Senegālas par to kāda viņam šeit šķiet dzīve. Viņš teica, ka policija viņus (Senegāliešus) baigi uzmana, neļauj nekur sēdēt, piesienās. Dzīve viņprāt šeit ir straujāka un cilvēki vairāk tiecas pēc naudas. Āfrikā situācija ir cita. Cilvēki vairāk atpūšas un mazāk uztraucas par dzīves problēmām, tā pat Āfrikā ir liels korupcijas līnis valdībā un senegālieši savai valdībai un parlamentam netic. Šeit tas čalis strādā par Animatoru bērniem, kas manuprāt ir klauns. Tajā pašā laikā skaitīju punktus galda tenisa spēlei starp Andrea un Medi. Uzzināju daudz jauna un sarunas kļuva daudz nopietnākas. Vēlāk spēlēju ar Medi, kurš izrādās, ka ir īsts profs. Viņš mani galīgi samazgāja pēdējā spēlē 21:0. Tad runājām par to, ko es daru, par dažādām organizācijām un viņu tas pārsteidza. Viss beidzās, ka apmainījāmies ar E-pastiem un nolēmām, ka ir nepieciešams revanšs. Man ļoti patika šis vakars, jo tas bija aktīvs un aizraujošs. Vēlāk pēc tam, kad viņai kāds čalis nezno kurienes izlīdis sāka uzmākties, nolēmām iet. Tagad esmu mājās un čiloju.
Protams, šajās dienās notika daudz kas cits, piemēram, kā es sestdien biju tajā lieliskajā franču ballītē , kurā spēlēja čigānu džezu un viss bija 80to stilā u.c. Standarta rakstīšanu atsākšu drīz.
Piedodiet par šito krepu, man nāk miegs.
P.S.
Drīz braucu uz Āfriku, biļetes jau kabatā.
Šī nedēļa bija interesanta. Es sāku iemīlēt Franciju. Pirmais mēnesis jebkurā svešā vidē ir tas apošņāšanas laiks. Citur tu iejūties ātrāk, citur lēnāk, viss atkarīgs no tā, cik ļoti tu gribi iejusties. Es pārdzīvoju tādu kā kultūras šoku un tagad šo pilsētu dievinu. Katru reizi, kad vālēju riņķī pa ielām jūtos kā šīs valsts sastāvdaļa, kas ir patīkami. Pagājušo vakar mēs kopā ar pāris francūžiem un franču literatūru studējošiem poļiem dzērām sarkanvīnu un ēdām bageti. Sarunas, protams, bija tikai franču valodā, kas bija īsts izaicinājums man. Sarunas aizgāja līdz politikai, kad principā saspringu visvairāk, jo nācās izmantot visas savas zināšanas. Uzzināju diezgan daudz. Pamatnostātne par politiku šeit ir tāda, ka visiem riebjas Sarkozī un visiem patīk piketēt. Studenti ir nenormāli aktīvi šeit un viņi piketē jebkurā gadījumā. Ja šī kultūra tiktu izkopta Latvijā, studentu dzīves būtu daudz labākas. Lukas no Marseļas stāstīja man stāstu par to, kā viņi kādā piketā, kurā cīnījās pret aizliegumu studijas apvienot ar darbu, bomžus ielaida skolā un ļāva viņiem tur gulēt naktī, kā arī skolā iekšā palaida kazu. Kaut kāda fiška tur apakšā bija. Tas laikam līdz šim ir mans augstākais sasniegums franču valodā.
Vakar arī izlēmu nomazgāt savu netīro veļu, kura jau mēnesi manu iestabu pārvērš par savdabīgu gāzes kameru. To darīju kopā ar 2 bulgārietēm, jo līdz šim to nekad nebiju darījis (Vienīgi kādu laiku atpakaļ visu mazgāju kaudzi veļas ar rokām). Tā, nu, mēs nonācām šajā pagrabā, kur stāvēja daudz dažādas veļas mašīnas. Tajā pašā dienā biju nopircis Ariel, jo tas ir labākais pulveris. Cenas veļas mašīnām bija no 3 - 4 € un žāvētājiem 1€. Sākumā sašķiroju visu pa krāsām - balts, melns (arī tumši zils un sarkans) un krāsains. Man izdevās iešmuglēt balto veļu kopā ar bulgārietēm, tāpēc to visu mazgāt nevajadzēja. Krāsaino un melno veļu gan mazgāju kopā samaksājot 7 €. Kaitinoši. Vēlāk visu arī žāvēju atsevišķi, jo krāsainā veļa bija ielikt veļas mašīnās pirmā un pēc tam tikai melnā. Tāpēc beigās sanāca samaksāt vēl 2 €. Viss šis process sākās 20:06 un beidzās 00:12, kad saņēmu savas smaržīgās tīrās drēbes. Tajā laikā iepazinos ar 2 senegāliem , 1 portugālieti, 1 grieķieti un 1 francūzi. Vairākas reizes gāju parbaudīt kas un kā.
Sestdien svētdien sacensībās uzvarēju 1000 €. Svētdien biju airēšanas sacensībās Mulhouse (izrunā Mulūz). Tur notika kaut kādi vietējie pilsētas svētki un es pieteicos manas universitātes komandā, kurā sākumā tikt bija mazas izredzes, taču mani ielika pie frančiem un beigās viss izdevās ideāli. Starts: 11:15 pie centrālās stacijas. Tur satiku savu komandu. Visi francūži, nevienu nepazīstu (kā parasti). Pēc kāda iepazīšanās laiciņa un pēc vairākiem "parle plus lanteman" (runā lēnāk), iekāpām autobusā. Pa ceļam kārtējo reizi jūsmoju par Alsasu, reģionu, kurā dzīvoju, jo šeit ir daudz nelielas pilsētiņas, kuras ieskauj milzīgi kalni un sarkani vīnogulāji. Tipiski franciski. Nonācām Mulhouse. Neliels kanāls, kurā izvietotas bojas. Mūsu veicamā distance - 200 m. Sacensības atklāja divkārtējais pasaules čempions airēšanā, veicot uzrunu. Tālāk notika lielais gatavošanās process. Ģērbtuvēs kurināju daļu komandas, ka mums jāuzvar. Sākumā visi gāja ar attieksmi - galvenais nepalikt pēdējiem. Mums nācās startēt pirmajiem. Mūsu konkurneti, augstskolas un dažādi vietējie uzņēmumi ar savām ģimenēm. Katrai komandai tika piešķirts viens profesionālis, kurš sēdēja laivas galā. Laivā kopumā sēdēja 8 cilvēki + stūrmanis. Mums sanāca airēt pašiem pirmajiem. Ceļā uz startu dziedājām dziesmu ar sekojošu tekstu: "Everywhere we go (2x), People always ask us (2x) Where do you come from? (2x) We come from STRASBOURG (2x) Sexy sexy Strasbourg (2x) , supa supa Strasbourg (2x) utt.". Pirmo maču uzvarējām, kas pacēla komandas garu. Kopumā piedalījās 9 komandas. Mūsu apakšgrupā bija 6, no kurām mēs bijām visātrākie, tāpēc tikām tālāk. 2. reizi arējām kopā ar spēcīgu komandu. Knapi izrāvām uzvaru, nācās airēt 2x, jo 1 braucienā viņi mūsu laivu gandrīz apgāza. Beigās mēs uzvarējām, tikām tālāk. Arī pusfinālā uzvarējām. Finālā tikāmies ar komandu no strasbūras indženierzinātņu un datorzinātņu augstskolas, ar kuriem braucām kopā autbusā (braucām 50 vietīgā autobusā, taču tajā sēdēja tikai 17 cilvēki). Mūžīgā cīņa - fizmati vs. ekonomisti. Problēma/ieguvums bija tas, ka mūsu komandā bija 4 meitenes un 4 čaļi, taču fizmatu laivā 8 čaļi. Tāpēc beigās sanāca piekāpties un samierināties ar 2. vietu. Mūsu balva 1000 €. Šo naudu noziedojām labdarības organizācijai, kura ir atbildīga par cilvēku reitegrēšanu sabiedrībā, piešķirot viņiem darbu un visādus citus labumus. Patīkami. Atpakaļ ceļā klausījos kā man viens francūzis stāsta stāstu par to kā viņš devās uz Austrāliju studēt. Tā kā es runāju angliski biju izcils mērķis, jo viņš negrib valodu aizmirst.
Šovakar kopā ar Adrea devāmies nakts pastaigā. Gribējām iet pastrādāt par tūristu magnētiem kārtējo reizi. Beigās ieklīdām pilsētā. Nonācām līdz centrālā laukuma kafeinīcai, kur aptuveni 2 - 3 stundas dzērām dārgo tēju pa 3,40€. Vēlāk klīdām tālāk ar mērķi apmaldīties. Pa ceļam redzēju šo smieklīgi krievu virtuves veikalu, kurā bija sapulcējušies ārkārtīgi daudz studenu un kuriem notika sēde tāpēc neiejaucāmies. Pēc tam klejojām tālāk un nonācām kādā rotaļu laikumā. Tur, protams, izklaidējāmies ar vietējo tehniku. Pēc kāda laika devāmies tālāk. Tur ieraudzījām, ka bariņš franču spēlē galda tenisu (ir nakts). Nolēmām pievienoties. Iepazināmies ar Medi no Francijas, čali no Senegālas un vēl pāris cilvēkiem. Medi piedāvāja uzspēlēt vienu maču ar viņu. Ja zaudēju, man viņam jāpērk alus. Viņam patīk smieties, nenormāli. Katru reizi, kad aizsitu bumbiņu garām, netrāpīju, viņš bija pārrēcies. Principā spēlējām kādu laiciņu, taču beigās zuadēju. Alus no manis. Vēlāk ar viņu spēlēja Andrea. Es pa to laiku runāju ar džeku no Senegālas par to kāda viņam šeit šķiet dzīve. Viņš teica, ka policija viņus (Senegāliešus) baigi uzmana, neļauj nekur sēdēt, piesienās. Dzīve viņprāt šeit ir straujāka un cilvēki vairāk tiecas pēc naudas. Āfrikā situācija ir cita. Cilvēki vairāk atpūšas un mazāk uztraucas par dzīves problēmām, tā pat Āfrikā ir liels korupcijas līnis valdībā un senegālieši savai valdībai un parlamentam netic. Šeit tas čalis strādā par Animatoru bērniem, kas manuprāt ir klauns. Tajā pašā laikā skaitīju punktus galda tenisa spēlei starp Andrea un Medi. Uzzināju daudz jauna un sarunas kļuva daudz nopietnākas. Vēlāk spēlēju ar Medi, kurš izrādās, ka ir īsts profs. Viņš mani galīgi samazgāja pēdējā spēlē 21:0. Tad runājām par to, ko es daru, par dažādām organizācijām un viņu tas pārsteidza. Viss beidzās, ka apmainījāmies ar E-pastiem un nolēmām, ka ir nepieciešams revanšs. Man ļoti patika šis vakars, jo tas bija aktīvs un aizraujošs. Vēlāk pēc tam, kad viņai kāds čalis nezno kurienes izlīdis sāka uzmākties, nolēmām iet. Tagad esmu mājās un čiloju.
Protams, šajās dienās notika daudz kas cits, piemēram, kā es sestdien biju tajā lieliskajā franču ballītē , kurā spēlēja čigānu džezu un viss bija 80to stilā u.c. Standarta rakstīšanu atsākšu drīz.
Piedodiet par šito krepu, man nāk miegs.
P.S.
Drīz braucu uz Āfriku, biļetes jau kabatā.
Re: Berta