Paisums un Bēgums
Zinu, ka neesmu sen rakstījis, taču pēdējā laikā sakrājušies tik daudz iespaidi, ka gribas tos kaut kādā veidā saglabāt. Pagājušā ceturtdienā noslēdzās man pēdējā oficiālā lekcija LU. Par to man ir liels prieks, jo nākamreiz savus kursa biedrus satikšu tikai izlaidumā jūnijā. Iekšēji pārņem tāda dīvaina sajūta, jo ceturtdien likās, kāds no maniem kārtējiem dzīves posmiem ir noslēdzies.
Piektdiena pagāja [moment] noskaņās. 2 nedēļas aktīva darba, ārprātīgi daudz laika pavadīšanas Dominā, nu, bija noslēgušās un atlika tikai baudīt pasākumu. Biju atbildīgs par to, lai tiešraide no pasākuma tiktu nodrošināta internetā. Uz vietas, tomēr, rožaini negāja, jo tā nolīgtā firma beigās izrādījās nekompetenta. Tā nu skraidīju pa perimetru un krieviski lamājos, lai filmē to un šito. Pasākums pats notika TV tornī un pulcināja ierūgušo sabiedrības krējumu. Jutos mazliet ārpus savas ādas, kad uzskrēju virsū Janai Duļevskai, vai kad sajutu, ka mani vēro pasaules slavena franču/amerikāņu modes māksliniece. Nakts bija ļoti dīvaina. Pēc pasākuma after-party notika Pērlē, kur tika iegrūsti ļoti daudzi mākslinieki un, protams, visam pa vidu maisījās Žanete. Godīgi sakot, viss, kas pietrūka bija dzeltenā prese. Visa šī ambrāža deva man ieskatu tajā, kas notiek starp sabiedrības krutajiem. Nenoliedzami, tas bija patīkami, jo kuram gan nepatīk justies īpašam. Vakar saņēmu priecīgo/dīvaino ziņu, ka mani atkal grib ielikt pie organizatoriem.
Piektdienas/Sestdienas nakti pavadīju savā jaunajā dzīvoklī, gulēdams uz grīdas. No rīta devos uz LU, kur piedalījos Valsts simulāciju spēlē "Prezidents". Prezidenta galvenā ideja ir pilnībā simulēt valsts uzbūvi, piešķirot katram no tās 90 spēlētājiem lomu publiskajā vai privātajā sektorā. Spēle bija ļoti komplicēta un interesanta. Tā kā nakts bija ļoti cauri gulēta un galvā vēl skanēja Cubas mūzika, kurā dejoju tikai pirms 3 stundām, mana simulēšana sanāca diezgan čābīga. Par sevi sākotnēji atstāju diezgan sliktu iespaidu, ko vēlāk labot bija grūti. Mani tomēr kaut kā ievēlēja par simulētās Saeimas priekšsēdētāju, tomēr pēc kāda laika simulētā prezidente mūs atlaida. Protams, biju nepatīkami pārsteigts, jo mums aizmuguriski tika vākti parādi. Kad mūs atlaida, mēģināju savu uzņēmumu neveiksmīgi parvilināt veidot jaunu valsti. Tas galu galā neizdevās. Šķita, ka spēlē esmu zaudējis, tomēr bija 1 lieta, ko ieguvu - rezultātu rāmi.
Ar pirmdienu strādāju TV3 ziņās. Lai gan tā ir prakse, man ir uzticētas visas žurnālista/korespondenta funkcijas. Vakar ziņu ēterā gāja mans pirmais sižets par bērniem invalīdiem. Dīvaina sajūta, ka turi rokā mikrafonu ar tv3 simboliku un izej cauri visiem montāžas procesiem. Pirmajā intervijā izpaudās mana iedzimtā tizlība. Intervējot cilvēku man zvanīja telefons. Beigās sižets sanāca ok, lai gan pieredze man šajā jomā līdzinās 0.
Noslēdzot, pēdējās 3 dienas ir bijušas trakas.
Piektdiena pagāja [moment] noskaņās. 2 nedēļas aktīva darba, ārprātīgi daudz laika pavadīšanas Dominā, nu, bija noslēgušās un atlika tikai baudīt pasākumu. Biju atbildīgs par to, lai tiešraide no pasākuma tiktu nodrošināta internetā. Uz vietas, tomēr, rožaini negāja, jo tā nolīgtā firma beigās izrādījās nekompetenta. Tā nu skraidīju pa perimetru un krieviski lamājos, lai filmē to un šito. Pasākums pats notika TV tornī un pulcināja ierūgušo sabiedrības krējumu. Jutos mazliet ārpus savas ādas, kad uzskrēju virsū Janai Duļevskai, vai kad sajutu, ka mani vēro pasaules slavena franču/amerikāņu modes māksliniece. Nakts bija ļoti dīvaina. Pēc pasākuma after-party notika Pērlē, kur tika iegrūsti ļoti daudzi mākslinieki un, protams, visam pa vidu maisījās Žanete. Godīgi sakot, viss, kas pietrūka bija dzeltenā prese. Visa šī ambrāža deva man ieskatu tajā, kas notiek starp sabiedrības krutajiem. Nenoliedzami, tas bija patīkami, jo kuram gan nepatīk justies īpašam. Vakar saņēmu priecīgo/dīvaino ziņu, ka mani atkal grib ielikt pie organizatoriem.
Piektdienas/Sestdienas nakti pavadīju savā jaunajā dzīvoklī, gulēdams uz grīdas. No rīta devos uz LU, kur piedalījos Valsts simulāciju spēlē "Prezidents". Prezidenta galvenā ideja ir pilnībā simulēt valsts uzbūvi, piešķirot katram no tās 90 spēlētājiem lomu publiskajā vai privātajā sektorā. Spēle bija ļoti komplicēta un interesanta. Tā kā nakts bija ļoti cauri gulēta un galvā vēl skanēja Cubas mūzika, kurā dejoju tikai pirms 3 stundām, mana simulēšana sanāca diezgan čābīga. Par sevi sākotnēji atstāju diezgan sliktu iespaidu, ko vēlāk labot bija grūti. Mani tomēr kaut kā ievēlēja par simulētās Saeimas priekšsēdētāju, tomēr pēc kāda laika simulētā prezidente mūs atlaida. Protams, biju nepatīkami pārsteigts, jo mums aizmuguriski tika vākti parādi. Kad mūs atlaida, mēģināju savu uzņēmumu neveiksmīgi parvilināt veidot jaunu valsti. Tas galu galā neizdevās. Šķita, ka spēlē esmu zaudējis, tomēr bija 1 lieta, ko ieguvu - rezultātu rāmi.
Ar pirmdienu strādāju TV3 ziņās. Lai gan tā ir prakse, man ir uzticētas visas žurnālista/korespondenta funkcijas. Vakar ziņu ēterā gāja mans pirmais sižets par bērniem invalīdiem. Dīvaina sajūta, ka turi rokā mikrafonu ar tv3 simboliku un izej cauri visiem montāžas procesiem. Pirmajā intervijā izpaudās mana iedzimtā tizlība. Intervējot cilvēku man zvanīja telefons. Beigās sižets sanāca ok, lai gan pieredze man šajā jomā līdzinās 0.
Noslēdzot, pēdējās 3 dienas ir bijušas trakas.
Comments