nu tad, kad autobusi iet vienu reizi stundā un nokavē to vienu, tad ir riktīgi neforši un galīgi garām, ka jāsēž vēl viena stunda un jāgaida buss!

saliku daļiņu no datora satura pa flešu, savu ārējo cietni, kurā bija kādi 7 gb brīvi un aizņemto cietni ar 15 gb brīviem. un viss, rīt es nesu šito lūzni uz hp support centru te pat!

kaut arī auroras laika ziņās šodien redzamība desmit baļļu skalā novērtēta ar nulli, tomēr ārāir samērā auksti un skaidras debesis, zvaigžņu nosētas. tā nu apāvu savu ķiteli un gāju prom no pilsētas gaismām uz okeāna krastu un jājājā, labais, zaļa zaļa padebess, aurora lēni kustējās. bet gribu redzēt spilgtāku un ārpus pilsētas! iespaidīgi fantastiska bija arī šī, kaut arī pablāva!

p.s. nu nē, nē, šī nav tā, ko redzēju.

tā kā ir piektdiena un es esmu vairāk slims kā neslims, tad mana izklaide būs briesmīgā filma 2012, lielā paka ar popkornu un big coke. izklausās pēc labas piektdienas izklaides? attā, eju uz kino.

vēl viena islandiešu īpatnība:

viņi negriež pulksteni uz vasaras/ziemas laiku, kas ir ļoti jauki! b e t, viņi vienkārši nomaina darba laikus birojos no 08.00 - 16.00 uz 09.00 - 17.00 vai otrādi, kas nav tik svarīgi, galvenais, ka maina darba laiku.

un vēl kas, viņiem te ir ļoti nepieklājīgi šņaukt degunu. nu tā, ka visi rauj puņķus uz iekšu, kas ir vairāk kā pretīgi. un mikus vakar stāstīja, ka kaut kādā bārā/klubā šņaucis degunu salvetē un garām ejošais kaut kas esot aizrādījis un sācis lasīt morāli, kas tad tā uzvedās, ka tas esot ļoti nepieklājīgi utt. dīvaiņi!

vakar biju uz islandiešu īsfilmām islandiešu valodā no kuras es saprotu: takk fyrir, kleinur, kreppa un šķiet, ka tas arī viss. bet filmas labais un varēja pat saprast.

haha, tikko kā atgadījās smieklīgākais, kas nebija ar mani noticis divus mēnešus,  bet es zināju, ka kaut kad tam ir jānotiek. tātad, man durvīm ir tāda automātiskās aizslēgšanās opcija, tamdēļ, ja iet uz dušu, tad vai nu jāņem atslēgas līdzi, vai nedrīkst aiztaisīt durvis. jā, jā, pareizi, es aizcirtu durvis un paliku aiz durvīm ar puspavērtu muti un ko nu sajūtu. paldies dievam man bija šķirbiņā logs atstāts vaļā; tad nu aizgāju uz virtuvi pēc naža un atvēru to pavisam, jo tā parasti to atvērt nemaz i nevar, jo vēja dēļ to nostiprina ar tādiem puļķīšiem. un tagad nāk smiekli nu, ja kāds no malas redzētu kā žļārgājos te iekšā, tak komēdija gatavā sanāktu.

šodien taisītajai ingvera zupai bija tikai viens mīnus - mazuma piegarša.
toties rītdienai gatavotā saldā desa cieta pilnīgāko sakāvi. nezinu, kas bija aplami, bet rezultāts ir absolūti nebaudāms pat tādā gadījumā, ja mēģinātu iesmērēt citiem ar domu, ka, nezina jau kādai jābūt. vai tas isl cukurs nekūst vai nezinu, kas pa skādi, bet ciets kunkulis tik sanāca.

es lūdzu visus tehnikas dievus, lai mans dators līdz ziemassvētkiem izvelk. vispār taču vēl galīgi jauns un svaigs, bet rūc kā lidmašīna pirms pacelšanās un procesors uz 100% gandrīz visu laiku, arī tad, ja strādā tikai wordā.
kaitinoši un neciešami. bet te par datora pārinstalēšanu jāmaksā 40 ls. tamdēļ  IR jāizdzīvo līdz ziemassvētkiem. vai arī jānes uz hp servisa centru te pat uz garantiju. bet vai garantija kalpo, ja nav salūzuši dzelži, bet sistēmā vainiņas?

ņer, ņer, bezmiegs šodien nekam neder, jo rīt jāceļas agri un gara diena.

fantastisks prieks un laime un saviļņojums un prieeeeks iekšiņās!
vienkārši par to, ka es varu uzkāpt kalna virsotnē, tas nemaz nebija tik viegli. un sajust visus savus locekļus pilnus pilnus noguruma tagad.
lieliskas sajūtas stāvēt tur kalnā, redzēt kāpjošus cilvēciņus mazus kā skudriņas, redzēt 30 km tālo reikjavīku sev pie kājām, sajusties tik maziņš un maziņš. sēdēt sniegā ziemeļpusē akmeņu krāvumiem. un sajusties tūļīgam večiņam, kad tev skrien garām krosiņu pa kalnu! neiedomājami.
un pēc tam sarunāt stāvvietā mašīnu, kas atvedīs uz pilsētu, jo autobuss iet pēc četrām stundām.
d z ī v e!
mājās garda dārzeņu zupiņa, kleinuri un tējas.