"Tad viņš sagrāba mani aiz piedurknes un svīzdams čukstēja:" Tagad Tu paskaties uz šitiem tur priekšā. Viņi raizējas, viņi skaita jūdzes, domā, kur šonakt pārgulēt, cik naudas vajag degvielai, kāds būs laiks, kā viņi tur tiks - un tur viņi tiks tik un tā, saproti. Bet viņiem ir jāraizējas un jākrāpj laiks ar izdomātu un citādu steigu, viņi ir caur un caur bažīgi un čīkstīgi, viņu dvēseles nespēj rast mieru, pirms viņi nav aplaidušies ar kādām vispārpieņemtām un pārbaudītām raizēm, un, reiz tās atraduši, viņi savelk tādus ģīmjus, lai to izteiksme piestāvētu šīm raizēm, kuras, redz, ir nelaime, un visu laiku tā lido viņiem garām, un viņi to zina un bezgalīgi raizējas arī par to."

© Džeks Keruaks "Ceļā"