esmu ievākusies tagad pastāvīgajā dzīves vietā, kas man būs vismaz līdz decembrim, visādi te gāja, tad likās, ka pa tālu un neforšu te, jo komunikācija sanāk nekāda, dzīvojam te divatā ar pārstilīgu zviedru puisi. dzīvoju pie vietējās reikjavīkas lidostas, pāri ielai, toties līdz okeāna krastam kādas 3 - 5 minūtes jāiet.
šodien beidzot pēc vairāk kā nedēļas ilga posma tiku pie sava islandiešu personas koda, ja tāda nav, tad faktiski tu te nekas neesi, universitātē piereģistrēties nevari, dzīves vietu dabūt nevari, vienvārdsakot, neko nevari.
divi sakāmvārdi, kas visvairāk tiek lietoti te, ir - ja tu esi apmaldījies, piecelies kājās un otrs ir - ja tev nepatīk šī brīža laikapstākļi, pagaidi piecas minūtes, tie noteikti mainīsies.
rītdien iešu uz flea marketu otro reizi. tagad iešu jau zinot, kur dodos, nekā pagājušo nedēļu, kad iegāju un no šoka staigāju puspievērtu muti un tā arī neko netvēru.
labi, šodien nestāstās, varbūt dēļ pērnās bezmiega naktis. Līdz trijiem mēģināju aizmigt, tad apnika, piecēlos, izkrāmēju beidzot vēl koferī guļošās lietas ( tur bija vēl viss, jo nebija pārliecības par to, ka palikšu dzīvot šai vietā), palasīju grāmatu, mēģināju aizmigt, zviedram septiņos zvanīja modinātājs un tad aizmigu uz pusotru stundu.
Miers. Bildes ir pikasā dažas vēl jaunas, ja kas.