Tā vien niez pirksti uzrakstīt par vakardienu.
Centrs - Jugla pa sliedēm tiek pieveikts nieka minūtēs.
Un tad sākas vājprāts! Meklējot dažādus šortkatus, braucam pa apmalēm, putekļiem,
kaucinām riepas, skatāmies, kā iztek laiks, kamēr mēs cīnāmies un kustamies uz priekšu pa centimetriem. Vidzemes šosejā
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
viux beidzot jūtas atbrīvota, beidzot var gāzi iespiest grīdā, lidot garām mašīnām. Bet mirklis ir īss, un laime ir īsa. Pie ceļa zīmes Sigulda 11 km
šoseja atkal ir bloķēta. Kustība un cīņa par milimetriem. Līdz jautrības nolūkos automašīnas vadītāja Ilze izdomā samainīt kājas uz pedāļiem, respektīvi, ar kreiso kāju spiest gāzi, ar labo - sajūgu.
Viss jau, protams, lieliski, ja vien tanī mirklī nesāktos autovirzīšanās uz priekšu, bet atkal jau par dažiem centimetriem. Samainot kājas, tās sapinās un viss notiek otrādi. Bet Ilze ir glābējs, kad no priekšējās mašīnas mūs šķir ne vairāk kā 2 milimetri, viņa vienkārši iegriež automašīnu
zālienā un braucam kilometrus pa zāli visiem garām. Tie kilometri, kas tika nobraukti pa zāli, sniedza iespēju vismaz paspēt MAZLIET uz koncertu.
Umbrella ir tā vakara automašīnas himna. Un ne mums vienīgajiem.
Siguldā, braucot pa vidēja platuma ieliņu, abās ielas pusēs sastājušās mašīnas + vēl notiek braucoša kustība ABOS virzienos, braucot garām automobiļiem, starp spoguļiem noteikti nevar ielikt pat pirkstu.
Ar Ilzi kaut uz pasaules malu, man liekas, ka šis bija mans lieliskākais brauciens. Un nekas, ka līdz Siguldai ceļā tiek pavadītas 3.5 stundas.
Žēl, ka tā arī nesatiku meiteni, kurai bija jāatdod biļete, žēl, viņa koncertu pavadīja aiz žoga.
Pārāk daudz neiespējamo misiju tai vakarā. Bet TIK labi.
Sigulda gan tam nebija gatava. Un Latvija neko tādu nebija piedzīvojusi.
Jā, protams, mazliet žēl, ka viss brauciens ir sagādājis daudz, daudz vairāk emōciju, nekā prāta vētras koncerts. Visticamāk, tamdēļ, ka koncerts krietni nokavēts (~ 50 minūtes taču ir krietni?), tamdēļ, ka 30 tūkstoši ap sevi man nepatīk, tamdēļ, ka pirms nepilna mēneša biju sirsnīgākajā Prātvētras koncertā pēdējos gados,
kur es biju tikai starp diviem tūkstošiem cilvēku, pirmajā rindā, ķerot Renāra skatienus.
Atpakaļ braucot, ar puiku pie stūres bija vienkārši garlaicīgi. Atkal sastrēgumi, atkal ceļā ~ 3 stundas.
Ilze, ar Tevi kaut uz pasaules malu.
viux beidzot jūtas atbrīvota, beidzot var gāzi iespiest grīdā, lidot garām mašīnām. Bet mirklis ir īss, un laime ir īsa. Pie ceļa zīmes Sigulda 11 kmšoseja atkal ir bloķēta. Kustība un cīņa par milimetriem. Līdz jautrības nolūkos automašīnas vadītāja Ilze izdomā samainīt kājas uz pedāļiem, respektīvi, ar kreiso kāju spiest gāzi, ar labo - sajūgu.
Viss jau, protams, lieliski, ja vien tanī mirklī nesāktos autovirzīšanās uz priekšu, bet atkal jau par dažiem centimetriem. Samainot kājas, tās sapinās un viss notiek otrādi. Bet Ilze ir glābējs, kad no priekšējās mašīnas mūs šķir ne vairāk kā 2 milimetri, viņa vienkārši iegriež automašīnu
zālienā un braucam kilometrus pa zāli visiem garām. Tie kilometri, kas tika nobraukti pa zāli, sniedza iespēju vismaz paspēt MAZLIET uz koncertu.
Umbrella ir tā vakara automašīnas himna. Un ne mums vienīgajiem.
Siguldā, braucot pa vidēja platuma ieliņu, abās ielas pusēs sastājušās mašīnas + vēl notiek braucoša kustība ABOS virzienos, braucot garām automobiļiem, starp spoguļiem noteikti nevar ielikt pat pirkstu.
Ar Ilzi kaut uz pasaules malu, man liekas, ka šis bija mans lieliskākais brauciens. Un nekas, ka līdz Siguldai ceļā tiek pavadītas 3.5 stundas.
Žēl, ka tā arī nesatiku meiteni, kurai bija jāatdod biļete, žēl, viņa koncertu pavadīja aiz žoga.
Pārāk daudz neiespējamo misiju tai vakarā. Bet TIK labi.
Sigulda gan tam nebija gatava. Un Latvija neko tādu nebija piedzīvojusi.
Jā, protams, mazliet žēl, ka viss brauciens ir sagādājis daudz, daudz vairāk emōciju, nekā prāta vētras koncerts. Visticamāk, tamdēļ, ka koncerts krietni nokavēts (~ 50 minūtes taču ir krietni?), tamdēļ, ka 30 tūkstoši ap sevi man nepatīk, tamdēļ, ka pirms nepilna mēneša biju sirsnīgākajā Prātvētras koncertā pēdējos gados,
kur es biju tikai starp diviem tūkstošiem cilvēku, pirmajā rindā, ķerot Renāra skatienus.
Atpakaļ braucot, ar puiku pie stūres bija vienkārši garlaicīgi. Atkal sastrēgumi, atkal ceļā ~ 3 stundas.
Ilze, ar Tevi kaut uz pasaules malu.
dzied un spēlē: Regina Spektor - Summer in the city
2 uzklausīju | riina, klausies!