![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Es līdz šim nebiju iedomājusies, ka esmu zoofīls.
Pirmo reizi to sajutu, kad bērnībā skatījos tādu šovu "Baiļu faktors". Nevecākiem nepatika, ka es to skatos, bet atļāva, man ļoti patika. Toreiz es skatījos kādu trešo, ceturto sēriju, ko biju redzējusi, un tur skaistu sievieti ieguldīja zārkam līdzīgā kastē un apbēra visu ar tārpiem.
Es ieelsos tik skaļi, ka vajadzēja mēģināt tēlot klepu, bet vecāki neticēja, viņi smējās, ka neesmu gan tik stipriem nerviem, kā pati saku, taču tas, protams, nebija baiļu vai nepatikas elsiens. Pavisam nesen biju apguvis masturbāciju līdz līmenim, ka kaut kas tiešām notika, un šis skats man palīdzēja ar sevi iedraudzēties pavisam labi.
Es tiešām nebiju iedomājusies, ka esmu zoofīls.
Ko lai es tagad daru?
Pirmo reizi to sajutu, kad bērnībā skatījos tādu šovu "Baiļu faktors". Nevecākiem nepatika, ka es to skatos, bet atļāva, man ļoti patika. Toreiz es skatījos kādu trešo, ceturto sēriju, ko biju redzējusi, un tur skaistu sievieti ieguldīja zārkam līdzīgā kastē un apbēra visu ar tārpiem.
Es ieelsos tik skaļi, ka vajadzēja mēģināt tēlot klepu, bet vecāki neticēja, viņi smējās, ka neesmu gan tik stipriem nerviem, kā pati saku, taču tas, protams, nebija baiļu vai nepatikas elsiens. Pavisam nesen biju apguvis masturbāciju līdz līmenim, ka kaut kas tiešām notika, un šis skats man palīdzēja ar sevi iedraudzēties pavisam labi.
Es tiešām nebiju iedomājusies, ka esmu zoofīls.
Ko lai es tagad daru?