Kaut kas, kas ir bijis

Ziemeļu gulbju trompetes virs atkailinātiem laukiem. Zāle tik zaļa, tik zaļa vēl. Jūtos atkususi, ir perfekta vēlā atvasara, pēc kraukšķīgiem soļiem iestājies maigo soļu laiks. Klusāks. Sasalusi zeme ir skarba un skaļa. Ierokos ar seju asos rudzu rugājos un klausos, kā pret sasalumu sitas mana sirds. Tagad skaņas atkal ir mīkstas, porainas, kā salmu vidus, kā tie stiebri, no kuru porainā vidus var izlobīt tārpus makšķerēšanai.