Kaut kas, kas ir bijis

Nez kāpēc likās, ka pirmais komentārs būs pēc diviem mēnešiem vismaz :D
Un jā, par to dzimumu... kā jau man te norādīja, es miksēju dzimtes un jā, es to daru apzināti. Tas, ja kāds uzzinātu manu dzimumu, uz pusi samazinātu to personu skaitu, kas es teorētiski varētu būt. Tāpat, kā jau minēju, dzimumam manā dzīvē ir vienmēr bijusi minimāla loma. Es esmu panseksuāls. Kas nezina, jautājiet googles tantei. Kā panseksuālei man šis jautājums vispār ir visai vienaldzīgs. Tomēr es pieļauju, ka gan jau šis jautājums kaut kad no manis teiktā būs noprotams, jo es ģērbjos un izskatos kā savam bioloģiskajam dzimumam piederoša persona. Nu un tad, gan jau tāpat neviens neatkodīs.
Rakstu tā, kā jūtos. Realitātē uzvedos kā bioloģiskajam dzimumam piederīgs, bet prātā un jūtās esmu kaut kas pa vidu un šad tad arī viens vai otrs. Tāda nu es esmu un ar to ļoti labi sadzīvoju. Romantisko attiecību man nav un ilgstošu nav bijis, tā ka nozīme tam ir maza.
Ņemiet par labu, kā ir. Dzimuma ir tas, kas izsaka pārāk daudz un uzliek pārāk daudz stereotipu, tāpēc palikšu pie tā, ka esmu tas, kas nu es esmu, un kas nevienam nav jāzina.
Jā, protams, ka visiem liksies, ka esmu sieviete, protams. Tiesa, es pats ņemšu vērā to, ka to domāju par citu cibiņu, līdz kāds, kas viņu pazīst, atklāja man, ka tā nemaz nav. Sievietes ir daudz emocionālākas, sapņotājas, un daudz labāk pieņem sev kā iespējamu otru dzimumu, nekaunās par to, ka ir biseksuālas vai panseskuālas, un vispār ir... foršākas. Ja man būtu jābūt kādā dzimumā, jāpieņem tā loma, es būtu sieviete, bet labi, ka man tas nav jādara un varu palikt tāds, kāda esmu.
Domājiet, ko gribiet :)