istabā

Vienmēr tik dīvaini apskatīt svešas mājas. Pēc tam savējās vai nu ļoti patīk, vai liekas pārāk garlaicīgas.
Interesanti, kā tie citi veido telpu ap sevi.
Vērojot savējo, jāsecina, ka man nav pārāk svarīgi, kādā dzīvoju. Gribas jau visu forši, radoši, krāsaini, traki, iedvesmojoši, bet kaut kā nenāk laukā. Ja jau es tā dēļ nejūku prātā un pirmajā piemērotajā brīdī neskrienu uz veikalu pēc krāsu bundžas, tad jau laikam tas man nav tik vitāli.
Bet kaut kā sērīgi un pa pakaļu iesperoši, redzot, kā citi spēj un sadara ar vienkāršiem paņēmieniem.