reiz braucām pa ventu no stacijas vjanta kas pāri kordonam

nu bruacam un braucam tā pus pieci laikam pulkstenis rāda - baltijas ekspresis toreiz baigos nelaikos taigāja


tad lūk - skatamies, kas ta nu? visa venta no vienas vietas ar pludiņiem - viens, otrs, sestais un vēl tīkli izmesti Leišu pusē

nu neko - sākam raustīt mietus - bet kur nu zivilksi - mums pūšļi, a tur barža vajadzīga - visi tīkli pilni

un kāds vietējais leitis lien no krūmiem ārā un sāk ar rokām vicināties - neko, vismaz pusdienām sanāca jo brangi ;)

pats komiskākais ka bailes jau to lielo žābeli ņemt un vilkt no tīkla āra, kad zaļā mugura ar saviem zobiem tīklā ieķērusies - bet garda gan bija ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:DDD nabaga leitis... bet Ventā gan zivju ka biezs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu mēs tā šim ar atbildējām skaidri Latviski, lai pa kilometriem 2 dzird:
"Tu, leišu papu, liecies mierā, Mēs tavus tīklus neaiztiekam!"

un iespraudām mietu atpakaļ ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

;))))))))))))) zolīdie letiņi, bļe. ;))))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

da nu, moš šim bīse ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Da nu, mož Tu inspektors... ;))))))))

(Reply to this) (Parent)