Bez tam, kurš būs tas, kas noteiks - ir māksla vai nav? Manuprāt, tomēr skatītājs. Ielas pilnas ar bezgaumīgu reklāmu, debīliem tekstiem, kas aizmirstas, tiklīdz kā tos izlasa - bet to autori uzskata, ka saprot mākslu. Es saprotu, ka maizīte jāpelna, bet vai tiešām nekad neko nevar pamainīt?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mēs tie nebūsim, tie, kas mākslu vērtēs objektīvi. Mums nav attiecīgās izglītības, kaut vai par piemēru. Es arī Bēthovenu vai Mocartu dzirdu tikai ar savu neizglītoto ausi un varu spriest - runā ar mani/nerunā, patīk/nepatīk. Kad par tiem pašiem skaņdarbiem izsakās mans vīrs, varu tikai plātīt rokas, jo tās nianses, kuras viņš dzird un kuras spēj apzīmēt un analizēt, man ir svešas.
Starp citu, A.Zariņa man savukārt ik pa brīdim patīk:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet kam tad māksla ir domāta? Taču jau skatītājiem un klausītājiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es tikai saku, ka izglītots pazinējs jebkuru mākslas darbu vērtēs savādāk nekā patīk/nepatīkotājs, nu, tādi kā mēs, vienvārdsakot. Dabiski, ir ļauži, kam Subačs patīk, tikai jautājums, vai starp tiem paticējiem nav kāds, kurš to patiku tikai deklarē vispārējā konformisma vārdā:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai arī "ai, viņš ir tik smuks vīrietis" līmenī. Runa ir par viņa darbiem un idejām, ne eksterjeru.

(Reply to this) (Parent)