Pārgājiens uz Altas kanjonu.
Karsts, saulains, ceļš līkumo kalnos. Pirmie nācēji atbira jau pēc kilometra (kāds sīks, ņerkstīgs puišelis ar simtgadīgo vecomāti), mēs tik brienam. pēc 3 kilometriem sasniedzam akmeni, uz kura šķībiem burtiem rakstīts "canyon - 7 km". Nu, domāju, gan jau aizkāpsim. Man vajadzēja būt uzmanīgākam - apkārtējos kalnos auga tikai pundurbērzi. ;)) Pa ceļam šķērsojām divas prāvas kalnu upes (pie otrās mēs ar sievu aizgājām labu gabalu uz leju, meklējot drošāku pāreju. Neatradām...). Pie kanjona nokļuvām pusdzīvi, tāpēc nekāds sevišķais iespaids tomēr nesaglabājās. ;))
Atpakaļceļā devāmies pēdējie, cīnoties ar iespaidīgu aukstu vēju. Nekas, ar pāris atpūtas pauzēm līdz autobusam tomērt aizkūlāmies... ;))
Norvēģiju nevar izstāstīt - tā ir jāredz...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ak tad pundurbēzi, ko :)))
Man nez kāpēc licies, ka, ja ne kalni, tad daba, it sevišķi augu valsts tāda pati kā pie mumsīm.
Un ziemeļbrieži, un troļļi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ziemeļbrieži tur ir tas pats, kas Rīgā baloži, bet troļļi polārajā dienā nerādās... ;))

(Reply to this) (Parent)