|
24. Jul 2018|10:57 |
|
Man tikko ienāca prātā tāda pirmā grēka interpretācija - Ādams un Ieva tur Ēdenē dzīvoja laimīgi, viss bija kārtībā, bet tad Ādams skatījās uz Ievas skaisto augumu un viņu pārņēma nepārvarama kaisle, tāpēc viņš sāka Ievu koļīt uz seksiņu. Ieva ilgi neļāvās, bet tad Ādams parādīja Ievai savu erektēto daiktu un nezkāpēc (visdrīzāk tāpēc, ka ap to laiku arī Ievai vairošanās instinkti sāka parādīties) un Ieva vairs nespēja turēties pretī kārdinājumam, un pateica - "Jā, ok, davai pišamies" un pēc tam, kad Ādams bija Ievā iesējis sēkliņu (tāpēc, ka protams, ka ar pirmo rāvienu viņam tas izdevēs) viņu, kā jau ar vīriešiem pēc ejakulācijas tas mēdz gadīties, pārņēma dziļš riebums un vienigais cilvēks, ko vainot, nevainojot pašam sevi, (kā mēs zinām, tad cilvēkiem ar sevis vainošanu pie savām problēmām iet gaužām grūti) bija ieva, tāpēc viņš izdomāja visu to sviestu par čūsku, kas piedāvā ābolu (lasi, peni, kas piedāvā savu peņa galu). Nē nu, abi jau viņi vienlīdz vainīgi, bet Dievs jau arī nav daudz labāks, palaist divus kailus tīņus dārziņā spēlēties, bet piekodināt, ka nedrīkst čuriņas aiztikt. Es uzskatu, ka visā šajā grēka fakapā vaina ir dalāma trijās vienādās daļās - Ādams, Ieva un Dievs. |
|