| Par pašnāvībām. |
23. Mar 2011|00:45 |
Tikko, pie galda sēžot, nedaudz iemigu.
Sapnis bija par to, kā es pamostos no miega un eju palmu mājā pakārties, baltā palagā. Kad es pakāros, sapratu, ka neesmu miris, un izmisis, nespēdams paelpot, zvanīju Oskaram un stāstīju par situāciju, kurā esmu nokļuvis, un prasīju, lai viņš brauc mani izglābt. Spilgti atceros, ka man bija sarkana seja un trūka viens zobs. |
|