| bauska |
10. Sep 2009|13:06 |
jau brauciens autobusā bija visai amizants, pa starpu starp bulgakova jaunā ārsta ķišku piezīmēm man bija jāklausās šoferīša riesta dziesmā, ko viņš dziedāja savai izredzētajai mīļākajai. piemēram,
šoferītis: mēs jau jauni un laist pa kreisi tas ir normāli, kā ta nelaidīsi.
lēdija kautrīgi: nu jā, jā tā jau ir.
Cik nopratu, tā bija sieviete, kas bija laikus noreaģējusi un no bauskas aizgājusi strādāt uz dobeles slimnīcu.
kad ierados bauskā bija jāpagaida kad māsa mani aizvedīs uz mājām, jo man nebija atslēgu, un nodomāju aiziet uz parku palasīt jau piemināto bulgakovu, un kā reizīti parkā nonācu kad Bauskas 2. vidusskolā bija starpbrīdis. Sēdēju uz soliņa uz kura bija zīmīte ar tekstu: "šis soliņš ir mūžīgs liecinieks a.ģ. un m.t. pirmajam mīlas skūpstam" un parks protams bija pilns ar pīpējošiem un DZEROŠIEM septiņpadsmitgadniekiem.
lmt laikam nojaukuši kādu savu torni, jo vairs manā istabā man zonas mobakam nav. |
|