Ir jau pāri pusnaktij

mēness mani pievelk sev klāt

gribas apstāties un teikt - jā,

nav nekas man svarīgāks

Viens, divi, 

viens, divi

trešais ir liekais.

Es mīlu

es mīlu

tikai skaistu dienu.

Es vaiboju ar sevi Dzegužkalnā,

ko tu gribi? neņemšu es tevi klēpī

ja tomēr kaut ko gribas, ejam baznīcā,

svēto ūdeni es dzeršu tavā priekšā.

Kas ir tas, kas sasilda

mani, kad es noskumstu? ( es noskumstu)

Kas ir tas, kas nosaka (ko tu nosaki?),

cik ilgi paiet viena stunda? (tagad)

Man viss ir citādāk,

un man spēka mazliet mazāk,

jā, es gribēju kā labāk,

bet sadūros,  man sāp.

Es ar citiem nesaprotos,

var teikt man nepadodas,

kad mēs katrs savos sprostos

mēģinām viens otru izprast

viens divi, 

viens divi,

trešais ir liekais.

es mīlu

es mīlu

tikai skaistu dienu.

Es vaiboju ar sevi Dzegužkalnā,

ko tu gribi? neņemšu es tevi klēpī

ja tomēr kaut ko gribas, ejam baznīcā,

svēto ūdeni es dzeršu tavā priekšā.

Kūko, kūko dzeguzīte,

kūko, kūko manī viņa

kūko, kūko dzeguzīte,

kūko, kūko, ko tu tīko?

KUKUUUUU

KUKUUUUUUUUU

KKUUUKKKKKUUUUUUU UUUU UUU UU

KU UU UU U U U U U K UU U UU