Sakarā ar dzīvokļa maiņu, man ir nepieciešama mēneša biļete autobusam. Liela atlaide ir tikai vietējās Univ studentiem.
Dodos uz autostaciju, kur pēdējā platformā ir mazs būcenis, kur tirgo tās biļetes. Iekšā sēž divi veči.
Sāku pirmajam skaidrot, ka man vajag biļeti, biļeti 23. autobusam, ka es te studēju. Viņš saka, ka man jārunā ar priekšnieku. Es jautāju,kur ir priekšnieks. Priekšnieks ir tas otrs vecis. Saku viņam, nu, ka jums tā pati informācija, kas pirmajam. Viņš neesot dzirdējis. Sāku stāstīt no sākuma. Lai gan jūtu, ka mans šarms īsti nestrādā un veči nav pārāk ieinteresēti notirgot man biļeti ar lielo atlaidi.
Dod man pildīt anketas, kur, kā jau visās anketās šeit, jānorāda pilsēta,kur esi dzimis. Nez, kam tas. Ja piemēram, es ierakstītu "esarījūsmīlu", vai tas ko mainītu.
Veči nesaprot. Ne tas, kurš priekšnieks, nedz arī tas otrs.
-kas tas par pirmo burtu? I, vai A, vai P?
-tas ir J?
-nu es saku I.
- nē, tas ir J. Nu...tā kā Juventus.
- ā, Juventus (būcenī skaļi smiekli). Malacis.Cita runa. Nu, tad jau nav problēmu.