Man liekas, ka par cilvēku var pateikt ļoti daudz, pēc tā, kā viņš krāmē ceļusomas.
Šodien man nācās steigšus atvadīties no savas ex istabas. Nebiju domājusi, ka man ir TIK daudz mantu. Jāpieturās pie principa, ka man to visu nevajag un jāsāk pamazām mest ārā visādi sirdsmīļie štrunti.
Smaržojošās sveces, kas vasarā vairs nav aktuālas un var būt pat bīstamas, Mcdonalda rotaļļietas un lapiņas/bukleti etc.
Savas somas es vairs nekrāmēju kā agrāk - jau laikus viss bija sapakots,sasiets. Man pat bija ne tikai saraksts pirms devos kkur, bet arī saraksts, kad devos atpakaļ - lieliski var kontrolēt, vai piemēram, nr.45"zilā kleita ar puķi" pagodina ar savu klātbūtni.
Nepatīk man krāmēt somas. Kkas sākas un kkas beidzas. Koferu krāmēšana ir robeža. Un tu sēdi uz čemodāniem,smēķē un ceri, ka vismaz muitnieks būs simpātisks.