7diena, agrs rīts. Putniņi maigi čivina, es mierīgi guļu, bet te pēkšņi...kkāds vecis sāk pulēt durvis tieši zem mana loga. Takš savas domas vairs nedzird, kur nu vēl putnus.
Varbūt ar kādu citu, bet ne ar mani.
Uzvelku halātu un izeju ārā uz balkona. Vecis baigi smaida.
Saku viņam, - ziniet citi cilvēki šajā laikā guļ!
Viņš - nu jā, jaunkundzīt, bet tagad ir 8.20 (smaids jau pazuda)
Es - tieši tāpēc, ka ir 8.20 un ka ir svētdiena, "non e giusto cosi!"
Pulēšana beidzās.

Kaimiņi tagad mani sveicina; visi dzirdējuši, bet neviens nevarējis neko pateikt.