Katru rītu satieku vienus un tos pašus ģīmjus, un ar nožēlu secinu, ka viņi izskatās sliktāk un sliktāk. Nu, rudens kā nekā. Ceru, ka viņi nesecina to pašu.
Savukārt es jau kādu nedēļu vieglprātīgi atsakos no rokas pulkstenīša. Apzinoties sekas, bet nejūtot vajadzību.
Un vispār, šovakar mēs ejam ēst kruasānus un skatīties filmu par buržujiem,ha.

Rīts, kafija un kolēģes konfekte "Rīts".

Labrīt!