Es nesaprotu, vai tiešām vēl ir rakstnieki, kas raksta grāmatas par neveiksmīgām,apaļīgām sievietēm, a la Bridžita Džounsa, kuras neviens nemīl, bet, lai saudzētu tādas pašas lasītājas, kuras atrod "saikni", grāmatas beigās galvenajām varonēm tomēr salkani piešķir prinčus ar baltiem MacBookiem (baltie zirgi vairs nav modē).
Man šķiet, ka tie laiki ir garām, tāpat, kā pieaudzēto matu un fērbiju ēra, tāpat kā apsēstība ar celulītu un citām must have lietām.
Ir gan parādījušies citi "prototipi" mūsdienu literatūrā, bet par to citreiz.
atstāt ziņu