Biju galīgi aizmirsusi par savu aizbilstamo itāļu studentu, šodien viņam aizrakstīju un pretī saņēmu garu e - pastu, cik vientuļš viņš jūtās jau no tā sen senā datuma, kad ieradās - vakar.
Angliski viņš nerunājot un itāliski viņu neviens nesaprot, un vispār, vai es nevarot viņam palīdzēt ar (liste) lietām...

Ļoti interesanti, kā laika gaitā mainās definējums vārdam - pagātne. Tā var būt pieredze un tā var būt atbildība, tā var būt nākotne un, citreiz, lai cik jocīgi neliktos, pagātne var palikt vienkārši pagātne,domāju es, vakar pa negaisa šoseju braucot uz mājām.
Bet nu, visas vētras, ceļa (dzīves) remonti ir aiz muguras, un es jūtu jaunu sākumu.
Tā tad lai arī sākās jaunā gada pirmā diena.