Tā sajūta,ka viss, uz ko es biju tik ļoti koncentrējusies pēdējos 9 mēnešus, pēc 2 dienām beigsies, man liek secināt, ka man sasodīti negribas pamest šo valsti. Par spīti visam; tās plusiem un mīnusiem, klaigām, vīriešiem, kuri ģērbjās kā geji un strīdu, kā vienīgo sarunas opciju.
Paliek vēl tās mazās espresso kafijas krūzītes, drusciņ dolcetti un saule, kura, lai arī dažreiz caur asaru plīvuru, šeit man spīd spožāk kā jebkur citur.
Ā, un man vajag jaunu mērķi.
atstāt ziņu