Pēdējās divas naktis mani moka spēcīgs bezmiegs.
Atkal piegūlos pie balkona atvērtajām durvīm un sāku pētīt debesis. Zvaigznes. Viena nereāli spoža. Vairākas reizes mēģināju pārliecināties, vai tas nav televīzijas tornis, ceļamkrāns, lidmašīna. Tad, likās jocīgi, ka zvaigznes nevis krīt, bet rotē.
tad sapratu, ka nekas nerotē, riņķo mana galva.
A tas viss laikam tāpēc, ka esmu atmetusi smēķēšanu.

un tā jau saka, ka nekas nav neiespējams.
Šodien šajā valstī ir kārtējais streiks, tā nu es, cilvēks, kam vajag uz darbu, ar divām somām,datoru un ūdens pudeli, 37grādos duru 5kilometrus saules virzienā.

Sicīlijā satiktais džeks no Amerikas, no "zudušo eņģeļu pilsētas" man teica, ka es izskatoties kā Kalifornijas meitene. Es taču nevarēju viņam pateikt, ka viņš, savukārt, izskatās pēc totāla muļķa, uzvilkdams tādā tveicē zīda kreklu, kas loģiski, pil, dzerdams pienu un ēzdams biskvītus, kas, nevienmērīgi notecinājies un aplipinājies ap stilīgo kreklu rada dīvainu kombināciju.
A runā par integrāciju, valūtas kursu un citādām gudrelībām.

-A tu būsi ar mani?
- būšu rīt un būšu vakar. Tikai nekad - šodien.

Es:-es nekad neaicinu vīriešus uz randiņiem
Viņš:- visam pienāk pirmā reize
Es:- bet šī mana pirmā reize nebūs ar tevi