Man vietējā lielveikala bonuskartē ir uzkrājies liels bonuss. Nu tāds, ka es varētu ledusskapi paņemt. Bet kur es to skapi likšu? Izdomāju izmantot opciju, un visus manus punktus noziedot. Bērniem Āfrikā vai tuvākām valstīm. Lai gan, mani māc šaubas, ka mana labā griba sasniegs mērķi. Kur ir ticamības moments?
Ka kāds tiešām punktus pārvērtīs naudiņās, pasta tante tās ieliks somās un vedīs.
Un bērni smaidīs.

Rīt Malish vēl aizies uz kāzām un tad sāks tievēt.

Esot novērots, ka cilvēki ar mazāku tauku saturu organismā esot tievāki, jā, bet vēl viņi esot arī riebīgāki. Apaļīgie esot omulīgi, mazāki stratēģi un izsitēji. Vai arī riepa viņiem neļauj balstīties uz citiem faktoriem, kā tikai zināšanas.

Manuprāt, visnejaukākie ir tie cilvēki, kas ir tievēšanas procesā, jo tieši tad viņi pārtop no ziloņa par gepardu. Un jo lēnāk top, jo garākas ūsas. Aiz kurām, pasarg debess, nepaklupināties.

Dažreiz man patīk, ka esmu tas omulīgais tips. Ka nestresoju un varu bez sirdsapziņas pārmetumiem apēst. Ēst. To, ko gribās.

Lai gan, arī manā mierpilnajā pasaulītē ir savilkušies mākoņi un doma, ka jāsāk tievēt, mani neatstāj.

Es negribu kā kalaboks ieripināties Rīgas lidostā.

Es zinu, ka drēbes izmest man tā vienkārši neizdotos. Ja viņas man vairs nederētu t.i. būtu par lielu, es varētu ar mierīgu sirdi viņas izmest.

Laiks:viens mēnesis

Darbība: dzeru ūdeni un uz svētkiem ēdu, hmm, salātlapas??

Rezultāts: priekpilns un apmierināts feisiņš

Rīt

Nevar saprast, vajag man melnas kurpes ar dzeltenu papēdi vai nevajag?

Un tā sajūta, ka visiem viss notiek normāli un man vienmēr pa rezerves izeju pēdējā stāvā, nepamet.

Fakts ir fakts - visi grib būt skaisti.