Neviens negrib apaļīgi iesārtos. Nedaudz saspaidītus un pašus mazākos. Ievītušus un tos, kas nesmaržo tā, kā nākas. Defektīvilētos.
Tomātus vietējā dārzeņbodē.

pēdējā laikā ļoti riskēju ar savu dzīvību. Ne jau tas, ka smēķēju, bet dodos bez šķēršļiem. Taisni. Tikai sekundes simtdaļas šķir mani no mašīnu kājām uz ielas. Un, tas, kā es Palermo iemaldījos mauku rajonā un nespēju atrast izeju no tās vietas, ko šoferītis nosauca par "ļoti skaistu dabas parku", bet ko es labāk gribētu saukt par "lauku ar mandarīnkokiem šosejas vidū, bez ielām,zīmēm un citām iespējamām norādēm, kā atšķirt vienu lauku no otra" nebija labi.

ārā +38. Pat elpošana liekas, ka jāierobežo.
Vietējais radio man iesaka apmeklēt mājaslapu, kur sīki pastāstīts, ko darīt zemestrīces gadījumā. Pareizāk jau laikam būtu "ko nedarīt".
Tā nu neapmeklēju to lapu.

Laikam man jums jāpastāsta, kā es cīnos ar saviem +38.
Pirmkārt, pretī nākšana saulei, kas LV man notiek katru vasaru, šeit izpaliek. Jo labāk noslēpies, jo labāk jutīsies. Drēbes - pēc iespējas brīvākas, vieglākas, gaišākas.
No smaržām reibst galva.
Katra lieka kustība ir aizliegta.
Pēc katra ūdens malka - svīst. Tas pats par ēdienu. Ir palicis ļoti maz lietu, kuras var ēst un kuras patiešām gribas un IZdodas apēst šādā laikā.
Domājams, ka proporcionāli pārtikas devas samazinājumam vajadzētu mazināties arī ķermeņa apjomam, bet nekā, jo bodijs ir tāds kā uzpampis. Par kājām nemaz nerunājot.
Tā kā uz balkona man ir bail gulēt, guļu PIE un pilnām plaušām naktī ap 1 velku gaisu temperatūrā +27.
Pie gultas obligāti jāstāv vēdeklim, elpas aizkaves gadījumā.
Beidzot iezemieši ir novilkuši zābakus un veikalos "uz viņiem" ir atlaide.
Tūristrajonos mazajiem 0.25 ūdeņiem nekautrējoties liek prātam neaptveramus uzcenojumus.
Drēbes izžūst vēl nesaslapinājušās.
Visi ienīst tos, kuriem mājās ir gaisa kondicionieri.

Turcietes man pajautāja, lai es paskatoties un godīgi pasakot, vai kafijā, ko viņas iepirkušas, nav cūka (gaļa, eļļa, pikuči???).
Viņas,gulētejot atstāj ieslēgtu gaismu koridorā (2 spuldzes), es ejot gulēt redzu kā tiek sagandēta daba šī joka pēc. Viņām bail, ka kāds varētu ielauzties. Es ieteicu labāk aizslēgt durvis. Aizmirsušas.
Vēl viņas taisa pikantus ēdienus un ļoti laipni man piedāvā arī uzēst. Divas ļoti tievas un viena kā tās divas kopā. Domāju, kā tad tā, kāpēc viņa nekrītās svarā pie tik trūcīga dienasēdiena?
Viņas istabā ieraudzīju svaigi izēstas saldējuma kastītes.
Nākammēnes es braucu mājās.