pilnīgi bezjēdzīga sarakste mums šodien sanāca. Tagad aptaujā " do you believe in long distance relationships?" droši varu spiest - no.

Domāju es šodien tā - diena jau tāpat sabojāta, aiziešu ka es vismaz uz veikalu un nopirkšu kko garšīgu..Galvenais, "neuzrauties" uz vakardienas "atkalredzēšanās" prieka.
Eju, viss mierīgi, viss pa vecam, pie picu stenda apaļīgo cilvēku rinda un kārnie joprojām sver tomātus, skatos, ak, nē, rekur,rekur viņš!!!
Pirmo reizi paslēpos aiz garšvielu stenda, tad aši nogriezos Piena nodaļā. Notvēra viņš mani pie šokolāžu un trekno kūku stenda. Nu, protams. Nevarēju izvēlēties kko diētiskāku?
Tā kā man šodien ne meikapa, ne kostīma, viņa acis apstājās pie manām krūtīm un tur arī palika. Un, es, savu iekšējo, dziļi apslēpto aktrises talantu vadīta, sāku tēlot, ka man šodien ļoti slikti, ka pilnīgi nekur negribās iet un tā (labi, ka groziņā bija tikai mans jaunākais atklājums - kvazi biezpiens).
Viņš tik noteica, ka ļoti priecāšoties mani atkal redzēt rīt.
Uff

redzējis manus darbus, mans deju skolotājs grib, lai es viņam zīmēju. Deju. Salsu. Tango.

Doma jau laikam ir kko līdzīgu šitam  , bet man tik ļoti gribas viņam uzdāvināt glezniņu ar jaukiem, dejojošiem āfrikāņu cilvēciņiem.

pēdējā laikā ļoti bieži satieku cilvēkus, kas mani pazīst, bet es, goda vārds, viņus redzu pirmo reizi!