Un brīžiem gribas apstāties, un skatīties uz visu notiekošo no malas. Gribas patiesu, baltu mīlestību. Beznosacījuma.
Pēdējā laikā es domāju par to, ka, iespējams, tāda 'īstā un vienīgā' nemaz nav. Iespējams, katrā mūsu dzīves posmā mums ir cits 'īstais un vienīgais'.Tam laikam.
Šim laikam tīk nosacījumi, barjeras, ultimāti.
Un skrienot šos attiecību krosu, mums ir jābalansē, jātaupa spēki, jāzin, kad jāpiespiežas un kad jālaiž otrs brīvībā, jājūt sevi un apkārtējie. Un pats galvenais šajā skrējienā ir baudīt, un just ar sirdi, kas ar katru sekundi sitas straujāk un straujāk.
No skriešanas vai . . . ?