Vakar mani kārtējo reizi apciemoja "deja vu". Esmu pie tā pieradusi, un tā apziņa, ka "džeki,džeki, šito es jau esmu vienreiz redzējusi" mani apciemoja atkal.
Esmu dzirdējusi "variācijas par tēmu" kas tas ir. Jaunā versija man patīk the best -
kad mēs piedzimstam, mēs redzam visu savu dzīvi (varbūt tādējādi mums "ieliek" arī īpašības un talantus,kas mums būs nepieciešami), mēs it kā izejam tam visam cauri. Tieši šī iemesla dēļ mēs neatceramies bērnības posmu,lai neatcerētos arī to, kas mūs sagaida, atmiņa sāk funkcionēt ap gadiem 3-4, kad ir droši, ka redzētais ir aizmirsts.
Taču, ir posmi, "zibšņi", kas laiku pa laikam uzpeld,jo cilvēka atmiņa ir spēcīga, tāpēc arī mums ir sajūta, ka to redzam "atkal".
Nez. Bet kkas tas ir, noteikti.