hug
bojens mojens, apjēdzu tagadiņ, ka savā nesenajā mūžā (ko atceros) esmu dabūjusi tikai vienu apskāvienu, kurš vismaz atgādina to, kādu es gribētu ik reiz.. ilgu un ciešu. kādas trīs min droši un tā, lai jūt... whats wrong with you people,kāpēc ir tāds pļuk un viss? vajag tak kārtīgi................................. ..... bet nu labi. es no tiesas ticu, ka atradīšu kādu, kurš/a spēs. varbūt uz to jūs mani mudinat...
visa dzīve paiet!
kur tad laiks runām un dzērieniem, jeb tas viss reizē?
un vai tā reize bij tā, pēc tam kad.. nu.. bija indivīds uz burtu ģ.
enerģiju nodošana.
nnnez.
kur tad paliek pieskāriena moments? tas nemaz nav svarīgs?
šādi ķidājot apskāvienu, sajūta, ka tūlīt vairs vispār nergibēsies apskauties.
ja nevar pēc tiem standartiem, nu ta nafig.
PROTAMS, ka ne par freibi, kā gan par viņu ko tādu?
par tavu diskrakstītāju tas!