Mani vienmēr pārņem kaut kāda jocīga sajūta, tākā kauns, tākā dusmas pašai uz sevi, ja iesāku lasīt kādu grāmatu, bet tā neaizruj. Ilgi mokos pašpārmetumos un nevaru nolikt malā, jo taču varbūt, ka kaut kad paliktu interesanti, bet tagad es vairs neuzzināšu.

Nu ja... un tieši tāpat taču ir arī ar maniem vīriešiem... baidos "visādus"... aizbildinoties ar to, ka var taču būt, ka viņš kaut kad izmainīsies...

WAKE UP!!!!

Man gribas iet sēņot, pēc tam gatavot un ēst kartupeļus ar sēņu mērci...
Aizved mani sēņot...

Kur pazudis mans miegs...

Mana garlaikošanās kārtējo reizi rezultējās dažās jaunās lietiņās... tagad atkal jāņem kredīts, lai izvilktu līdz algai... kad es beidzot kļūšu prātīgāka???
Rīt pati pēdējā darba diena... ar Gintu jau piektdien sapinkšķējāmies... Viņa ir tā viena vienīgā labā lieta( cilvēks) ko esmu ieguvusi strādājot tajā...vietā...
Skumieniņš...

Pēdējā laikā sanāk ļoti garas dienas... ceļoties 07:00 no rīta, līdz šim laikam viss jau ir izdarīts, visi mājas darbi...
Ko tālāk? Vajadzētu, bet nevaru saņemties iet ārā, garlaicīgi vienai...
Iešu diengulēt...

Lai kā man riebās šis darbs, tagad, kad jāiet prom ir bēdīgi...

Man ir tik briesmīgs grafiks un brīvdienas nekad nesakrīt ar kādu foršo kolēģi... gribu aiziet ar kādu uz kino, bet nesanāk...

Un vēl uz Rundāles pili gribu...

Dvieļu pakaramos pie vannistabas durvīm var pielīmēt ar moment vai superlīmi, jeb obligāti jāurbj?

So...
Būs jāpārvelk dīvāns, jo esošā apdare saķēpāta ar flomasteri...
Pie sienām sakārti šķīvji un glezniņas :( vannistabā uz plaukta uztupināta kristāla egle, plaukti aizbāzti ar mantām un stikla delfīņiem... uz wc durvīm rotājas čurājoš puika...

Smird ne pēc manis, pēc svešiem bērniem, urīna un slapjas grīdlupatas...

Viņi ir aiztikuši manu apakšveļu!!!!

Visvairāk bail, ka būs atstāti vaļā logi un savākta sega, tad būs jāsedzas ar tepiķi :)
Šodien apskatīšu kas vajadzīgs un kas darāms un tad piektdien ķeršos klāt...

Vispār es diezgan baidos no Eizenšteina ielas... Diez kas mani tur sagaida pēc visas tās armijas...
Es ceru, ka viņi nav nospēruši manu "skapi" un stāvlampu, ka man vēl ir sega un dvieļi un visas manas drēbes un špakteļi.

Tāda diezgan dumja tā Rakovska... pardon

I'm a fucking cinderella...
Kāpjot autobusā pazaudēju tupeli...
Par pirkumu no 12 eiro izdevu 45 eiro...
No rīta saliju...
No rīta saplēsos ar S...

Šī noteikti nav mana diena...

Goda vārds varētu tagad nogalināt par maisu ar āboļiem- baltajiem dzidrajiem... Goda vārds...

Ak nē... es esmu kļuvusi tik neuzmanīga un neveikla un aušīga un vispār...
Pasūtiju grāmatu spāņu valodā... Diez ko es ar viņu darīšu?

Ja nevarēs samainīt būs jāiet uz kādiem kursiem vai...

Vakar no rīta darbā vēru vaļā durvis un no griestiem izkrita lampa...

kaut kādu nu jau nedēļu no vietas katru dienu zvanija natālija.... šorīt jau no 8:00 rītā... beidzot saņēmos atzvanīt... protams- "kā Tu jūties, kā tev iet utt" eot izvākusi skarpi, atbrīvojusi mums vietu un tā... vai man vajagot gultu un visu citu viņu hlamu... NĒ BĻAĢ, NEVAJAG!!! un ciemos aibraukt es arī negribu!!!
Šonedēļ viņi beidzot aizbrauc... BEIDZOT...
man vajag jaunus aizkarus, segu un šūpuļkrēslu( gribās), puķes un kaut kad arī kaut kādu dzīvnieku... Vēl jāizdomā kāds vīrietis kas atnāk pārstumt mēbeles tā kā man gribas...

es nostrādāju trīs pilnas dienas un nenomiru, tiesa šodien jau pusdienā bija drausmīgs kašķis un nogurums...

Mizantropija... bļaģ...

Ļoti gribētos Maksīni vest līdzi uz Eizenšteina ielu... Bet droš, ka vēlāk nemaz nebūs laika ko veltīt Viņai... :(

Zin' kas ir? Besī ārā!!!

Āk dievs... Nagu griešana izvērtās briesmīga, gan man gan trusei... Tagad viņa no manis mūk... Pielienu ar avenēm un burkāniem...