Mani vienmēr pārņem kaut kāda jocīga sajūta, tākā kauns, tākā dusmas pašai uz sevi, ja iesāku lasīt kādu grāmatu, bet tā neaizruj. Ilgi mokos pašpārmetumos un nevaru nolikt malā, jo taču varbūt, ka kaut kad paliktu interesanti, bet tagad es vairs neuzzināšu.

Nu ja... un tieši tāpat taču ir arī ar maniem vīriešiem... baidos "visādus"... aizbildinoties ar to, ka var taču būt, ka viņš kaut kad izmainīsies...

WAKE UP!!!!