"I imagine that some people, like some toys, are born defective- which I suppose makes us all broken toys, don't you think?"

Carlos Ruiz Zafon "THE WATCHER IN THE SHADOWS"

Nopirku pusotra tūkstoša lappušu grāmatu... aizeju :)

Pabeigšu darbu un iešu pēc melnbaltas kleitas un lakricas :) brīvdienas...

Maksīne caurvējā saķērusi iesnas, nabaga trusis... tagad viņas urkšķēšana izklausās dikti smieklīgi...

Visu nakti sapņoju, ka situ un apsaukāju savu priekšniecīti.
B: savàc manus 13 eiro un aizej uz tirgu, nopērc sev vēl vienas zandalītes... pēc kā tu vispār izskaties cūka tāda.
Vēl redzēju karu, ar kaut kādu puiku slēpāmies stroikā un pīpējām zāli :)

Šorīt saņemot algu un BONUSU sapratu, ka taisnība tiem, kas par mani smējās un sacija, ka es esmu galvu durvīs iespiedusi- skrienu, strādāju, cenšos utt, bet beigās tāpat to neviens nenovētēs... Tad nu lai tā arī būtu... neko vairāk nedarīšu... NEKO...

Mani psihie radi gaida trešo bērnu!!!

Man vajag jaunus aizkarus un pārkārtot māju.

Šodien, pirmo reizi mūžā, man sacija, ka es izskatoties laimīga un sapņaina... Es neesmu...

"If you don't know how to express yourself, then you don't know how to think. And if you don't know how to think, you' re lost. "

Carlos Ruiz Zafon "The Midnight Palace"

Viss, es reāli mirstu... Pizģec nu...
Kāds neizīrē pagrabu līdz rudenim?

Mitrās salvetes šodien momentāli kļūst sausas
Cappy ICE fruit pilntiesīgi var saukties par boiled fruit
Kaķis tākā tāds sprāgonis mētājas pa zemi un man pa brīžam uznāk nevienmērīgs sirds ritms

Piedrāžu vasaru...

a kā lai šitādā sutā guļ? man te tākā pēc 5h jāceļas...
gribu rudeni...

Gribu augstos griestus... Tik daudz gaisa...
Šonakt gulēju kaut kādā jocįgas formas istabā ar milzīgu gultu, katrreiz, kad pamodos, likās, ka rotēju, nekā... Edgars sacija, ka viņam tur arī tā vienmēr liekas, tapēc viņam tur riebjoties gulēt...
Pretīga paģiru sajūta šorīt...

Augusts būs psihs mēnesis, visās šī vārda sliktākajās nozīmēs...

Au bļa... Lapsene iedzēla... Karma?

Tikko ievēlos mājās... Jau besī, ruaj dusma, pinkšķis utt... ne 10 min nepagāja, kad māte jau izbesija, sabļāvāmies, tagad sēžam katra savā istabā un pūšamies- es par to, ka viņa lien kur neparas, viņa par to, ka neko nerunāju, nestāstu un ka man besī...

this is going to be fun...

Visa mana obligātā iedzīve satilpsts divos lielos papīra maisos un trijās kurpju kastēs...
Ceru, ka pārējais netiks sadriskāts, novazāts utt...

Edgars dikti sapriecājās, ka es varētu pie viņa padzīvoties, gatavot ēst, dažkārt uzkopt un visādi citādi saimniekot, bet viss apstājās pie tā, ka augusta sākumā atbrauc viņa brālis un tad man nāktos gulēt bērnistabā... :(

Vispār darbs ļoti forš, tai ziņā, ka maz jāstrādā, kad piekūstu, tad aizeju... visādi citādi gan besī, jo tur viss ir tik brrrriesmīgi... vispār nekādas kārtības...

Patiesībā forši būt tai, kuru daļa kolektīva labāk redz ejam nekā nākam... Ātrāk var iet mājās, lai tikai neredzētu tur valdošo bezpriģelu...

Reizi mēnesī, saņemot dz. rēķinu, man šķiet, ka dzīvoju pilī un nevis tikai 15 dienas mēnesī, bet visu mēnesi.... Pa trubām te tek zelts un musaru izved ar bentliju, laikam...

Šovakar atnāca iedvesma, būs garneļu salāti...

Zemeņu tantei sadirsīsies karma... Iesmērēja man pretīgas zemenes...

Vispār ko gan es darīšu rudenī, kad nebīs ne zemeņu ne ķiršu, ne arbūzu? Nomiršu badā?