Ziemassvētkos es aiszūtiju Viņam savu mīļāko grāmatu, man pat mazliet bija žēl... Šķiet Viņš nomainijis adresi :(

Uuuu jeee uuuu jeee... 17.02. pierakstījos uz jaunu tetovējumu... uuuu jeee uuu jee... vajadzētu ar laiku arī visus senkārotos uztaisīt...

Ak dievs, cik skaista migla  šovakar... un mazliet spocīgi...

Opim laikam mazliet vecuma marazms vai plānprātība-
Viņš aizvien gaida ielūgumu uz manām kāzām... Es taču viņam jau sen saciju, ka nebūs, nekad nekad. Vismaz ne šoreiz un arī ne tāpēc, ka tā vajadzētu, vai tā būtu pareizi... Šodien, lai atkratītos no jautājumiem nācās sameloties, ka "potenciālajam līgavainim" ir cita līgava, un ak vai... šķiet es sagrāvu visas viņa ilūzijas...

Pizģec nu...
Es ceru, ka katras otrās dienas drudzis mani nepiemeklēs visu atlikušo dzīvi...
Besī...

Ak neeee... māte no laukiem reportē, ka ar Maksīni nepavisam nav labi... es nomiršu ja ar trusīti kas notiks...
Šņuk...

Ej ellē... tas tiešām bija pērkonis un zibenis? Es pat nesapratu, ka jānobīstas...

Janvāris tak, ne...

Man ir tik riebīga daba... Ja man nedara pa prātam es palieku par tādu kuci, ka pašai kauns un pēc tam krietni jāsaņemas atvainoties... Es varētu beidzot iemācīties kaut kādus savus viedokļus noklusēt, savādāk vienreiz toč dabūšu pa muti... Šo man jau bērnībā visi sacija...

No otras puses- kapēc liekuļot un krāt žulti?

Šodien visu laiku mazliet tāda sajūta,ka atgriežos kaut kādā reālajā realitātē, ka labu laiku dzīvots kaut kādā burbulī, noslēgtībā, paralēlā pasaulē... nav patīkami... īstenība nes līdzi nepatīkamas sajūtas, kaut kādus flasbackus utt...

Nu... laimīgu visiem...
a man nostalģija... skatijos salūta translāciju no Krastmalas un atcerējos pagāšgada Jaungadu... tas bija līdzšim skaistākais...
čin čin

Šodien ir tik skaists laiks un tāda diezgan laba, mierīga diena pagaidām...

no rīta pie pastkastes satiku Misteru "Seksīgo torsu" Viņš aicināja mani pastaigāties... es sakautrējos...

...

Es vairs, goda vārds, nezinu pie kādām dievībām lai meklē palīdzību... varbūt kādā citā baznīcā jāiet, vai...

Šie, šķiet, ir paši skumjākie Ziemassvērki manā mūžā... Es vienkārši viena pati sēžu virtuvē un dzeru ķineņu tēju ar pienu... un egles arī nav...

Totāls Grinčs...

Nākošgad, ap šo laiku, man laikam vajadzēs brīvbiļeti uz trako māju... un izrādās, ka galva mēdz sāpēt no sāpēm citviet ķermenī...

Māte vakar sacija, ka es beidzot šķietu mierīga un psihiski stabila :D neesot bail mani atstāt vienu :D

Viiii, es laikam pieaugu...

Having a vagina doesn't stop me believing that my balls are bigger than yours ;)

Pārlasu 14.decembra vakara e-pastus... totāls blackout... gorgona par virtuālo atbalstu un klātbūtni :*

Un kad Tu, manu dārgo draudziņ, pēdējo reizi ēdi kunkuļainu prosas putru ar sviestu?
To, ka prosas iespējams noteikt tikai pēc smaržas... :D