Man ir tik riebīga daba... Ja man nedara pa prātam es palieku par tādu kuci, ka pašai kauns un pēc tam krietni jāsaņemas atvainoties... Es varētu beidzot iemācīties kaut kādus savus viedokļus noklusēt, savādāk vienreiz toč dabūšu pa muti... Šo man jau bērnībā visi sacija...

No otras puses- kapēc liekuļot un krāt žulti?