es vienreiz vienai meitenei aizsūtīju arī grāmatu pa pastu, ne gluži tpc ka mīļākā grāmata, bet tāpēc ka bijām kopā uz to teātra izrādi, kura pēc tās grāmatas veidota bija
šī izrāde. viņa jau vienreiz bija redzējusi, bet piekrita otrreiz ar mani aiziet, un pēc tam teica, ka esot otrajā reizē citādi to uztvērusi.
man liekās, ka mēs bijām viens otrā samīlējušies, tikai visi kautrējās pateikt.
nu tad vienreiz es laikam mazliet izdarīju slikti, pēc kā pārtrūka komunikācija. kaut kad vēl aizsūtīju pastkartes apsveikumu dzimenītē ar, manuprāt, viņas mīļāko vēstures tēlu, jo viņa teica ka tas esot.
lai gan adresi es rakstīju tā uz atmiņu, šķiet. Bet vēl tagad varbūt atcerētos ar google maps palīdzību. bet zinu, ka viņa tur nedzīvo. varbūt viņas mamma tur vēl dzīvo.
nu man jāpadomā ko vēl tādu izdarījām, bet nu jā...
spriežot pēc info internetā, viņa draudzējas ar Harija Potera dubultniekam līdzīgu čali un pārcēlusies ārpus Latvijas.
bāc, tas viss atgādināja senās dienas :D es atceros kā mēs pirmoreiz satikāmies. un otroreiz. un trešoreiz. nav grūti, ja visas pirmās 3 bija ievērības cienīgas, lai nebūtu grūti atcerēties.
es gan vēl aizvien turpinu būt "uz mutes", vai tad tiešām ir pamats ka par mani tik slikts viedoklsi izveidojies. no otras puses, kā var zināt, kurš teksts ir kādā kontekstā un situācijā rakstīts, ja redz tikai pliku txt...