Maksiine laukos... 

 šeit tik brīnumaini smaržo... Ievas un jūras gaiss... drīz arī ceriņi un jasmīni... kaut ārā vel gaišs pie debesīm blāvs mēness sirpis... pilnīgi noreibu... Pie jūras tik daudz gulbju, kā jau katru gadu, bet šogad tas kaut kā ievērības cienīgāk šķiet... nezinu... vecums varbūt, vai kas... tur arī pirmie odi kājas sakoda un pirmo dzeguzi dzirdēju... 

 zvēru dārza Maksiinei, protams, vislielākais prieks par trušiem un ronīti, kurš diemžēl palicis viens... dažus gadus atpakaļ bija divi... surikāti vēl gan pagaidām telpās :( patagonijas mara, kapibarras un pārējie arī forši... braukšu šovasar vēl... 

 Rīt? rīt iespējams, ļoti ceru, gulēšu vannā ar Kapoti un smaidīšu par to kā pusgadu atpakaļ, saulainā 18. oktobra pievakarē Viņu satiku pirmoreiz