nu visas tās labās lietas, ko ar Tevi var darīt...
samīļot, pažēlot, sabužināt...
kapiš???

neko no nosauktā nevajag nav vērts, kapiš???

As u wish...

par negribēšanu gan neko neteicu...

Tad es Tevi nesaprotu...
Kapēc???

Teicu tak jau, pārāk daudz kas pazudis un salūzis...

To, kas salūzis var salabot. Par pazudušo nezinu... Vai tā nav tikai iedoma???

Kā tad var salabot???

Es nezinu kas ir tas kas salūzis, tamdēļ nezināšu teikt kā to salabot...

Tu tik pārliecinoši teici, ka var salabot, ka jau padomāju, ka varbūt zini...

Var... Noteikti!!!

T.i. Es zinu, ka var salabot, bet nezinu, kas jālabo...

Nure, kā salabot - nezini, tikai mēģini pasakas stāstīt...

Labi, lai tā būtu

Gribi teikt, ka tomēr zini, bet neteiksi???

Gribu teikt, ka gudrākais piekāpjas & & es pateiktu kā salabot ja zinātu kas jālabo

nure, pat gudrākais nezina nevienu recepti...

Ak...

Nevajag akot, pamazām esmu jau samierinājies... un zāļu jau tik un tā nav...

Tā ir iedoma

Kas tad būtu tās zāles???

Kas Tev saplīsis? Visām kaitēm vienas zāles neder....

Viņas ir vairākas... prieka jušanas detaļa, cilvēkiem uzticēšanās detaļa, puķu laikā apliešanas detaļa, kādam kaut ko pierādīt gribēšanas detaļa, sāksim ar šīm...

tāk...
par uzticēšanos- tas jau labi, ka neuzticies, tā taču vieglāk dzīvot, mazāk sāp utt... ja nu ļoti gribas vajag sameklēt kādu vienu cilvēku par kuru esi pārliecināts un tam tad arī uzticies...
puķes- uzliec telefonā atgādinājumu rezi nedēļā, pieliec mājās kaut kur zīmīti... kad iesāksi liet reizi nedēļā, tad pieradīsi un aizies pats no sevis... vari iegādāties kādu, kas palej Tavā vietā...
pierādīšana- kamdēļ kaut kas kādam jāpierāda? pierādi pats sev, ka tu vari kaut ko, vai atrodi to, kam patiesi gribas kaut ko pierādīt... manu prāt tas darbojas tikai tā...
prieks- vispār nemaz, nekad nejūti??? traki... kaut kā, varbūt ar mazumiņu vajag to sajūtu iekustinat... kad man pazūd preiks es pūsu burbuļus, ēdu kinderolas vai izdaru kaut ko par ko pašai vai citiem preiks un tad jau tas kaut kā aiziet....

izklausās, ka Tev kās izdarījis pāri un esi diezgan nocietinājies... žēl...

tāk... neke, nekāds kās, to jau es pats sev pāri nodarīju, iedomājos esam kaut ko, kā acīmredzot nebija... bet žēl, jā... kur tad jēga pasaulei, ja nevienam neuzticies??? šis jau bija tieši tas gadījums, kad likās, ka šoreiz var... Puķēm nez vai pietiks ar reizi nedēļā, un tik bieži jau es to atceros, ja nebūtu, tad tagad vairs nebūtu nevienas, kuras dēļ censties atcerēties, bet dažas, uzticīgākās, ir vēl bišk dzīvas... domā, kaķi vai suni varētu iemācīt darīt to manā vietā???