tāk... neke, nekāds kās, to jau es pats sev pāri nodarīju, iedomājos esam kaut ko, kā acīmredzot nebija... bet žēl, jā... kur tad jēga pasaulei, ja nevienam neuzticies??? šis jau bija tieši tas gadījums, kad likās, ka šoreiz var... Puķēm nez vai pietiks ar reizi nedēļā, un tik bieži jau es to atceros, ja nebūtu, tad tagad vairs nebūtu nevienas, kuras dēļ censties atcerēties, bet dažas, uzticīgākās, ir vēl bišk dzīvas... domā, kaķi vai suni varētu iemācīt darīt to manā vietā???