Jeb tev tā patīkas, lai es no sāpēm smoku Un lēnām sastingstu, kad pilns būs kļuvis mērs. Nez, ko tu darītu, ja tavos matos roku Es pēkšņi gramdētu kā agrāk, kā vienmēr?
Tu mani nosistu ar savu smīnu laikam... Un ātri noslēptu, kur Tavas kurpes stāv... Tad atkal tērzētu ar saviem exiem maiga, Un lepnums sēdētu uz pleca Tev kā pāvs...