Nu, vai nav muļķīgi? Kam nevaram mēs salīgt???
Tu labi zini to, cik tagad esmu viens...
Ka sen vairs nedrīkstu es sāpju lietū salīt...
Jo sirds man vārīga kā tikko nopļauts siens...

Ak...

Jeb tev tā patīkas, lai es no sāpēm smoku
Un lēnām sastingstu, kad pilns būs kļuvis mērs.
Nez, ko tu darītu, ja tavos matos roku
Es pēkšņi gramdētu kā agrāk, kā vienmēr?

Tu mani nosistu ar savu smīnu laikam...
Un ātri noslēptu, kur Tavas kurpes stāv...
Tad atkal tērzētu ar saviem exiem maiga,
Un lepnums sēdētu uz pleca Tev kā pāvs...

Jā, ak...