Būs labs miegs...

Es gribu uz delfināriju... ļoti...

emmm...
bija ellīgi jautri...
pirmais dūms un nenormāli pretīga garša uz lūpām un mēles... Pēc tam kukainīši galvā un uz uz kakla, tad pussundu staigāju uz apli un stāstiju sev un viņiem, ka nekā nav, ka es vienkārši tāda esmu...
Tad iemetās kamols kaklā, nu tā, ka grūtāk elpot n'shit, draudziņš paziņoja, ka tas jau normāli, man tak esot depresija...
Procesā apēdu veselu kūku- no kastes ar karoti, un cepumu paku un čipšus un to pretīgo alu...
Tad sarunas par sexu... (diez vai tādā stāvoklī vispār var beigt, man liekas, ka varētu drāzties caurām dienām)
Tad man sagribējās gultā... M: pavadi mani mājās
A: nu nē, paliec te...
M: labi, es gulēšu Tev blakus... ;)
A: koridorī...
Un tad es sapratu, ka es tik daudz smaidu, ka man sāp seja... mēģināju padomāt kaut ko sāpīgu, bet nekā... nesāpēja... un tas arī bija pats jauukākais par to visu...

*M: man drausmīgi mati, vai ne?
A: o! Tev ir mati?

*M: es esmu vienradzis( paceļ pie pieres PIECUS pirkstus)

*M: ledusskapis ieslēdzās???
A: man nav ledusskapja..(tiešām)

*A2: neskaties tik platām acīm, man bail paliek


*A2: sukālu pulveris( sūkalu pulveris)

*A2: pulkstens viens vakarā!!! Feličita

*M: neaiztiec manus krūtsgalus, viņi ir jūtīgi...

*A: tas nebij smieklīgs joks( smejas)

*B.: Ak dievs, kad es pēdējo reizi tik daudz esmu smaidījusi????
Brokastis un gulēt vēl...
un es māku žonglēt... ar svešiem telefoniem...

megagiga besis... guļam ar Maksīni gultā un skatamies Mazās meles, viņai gribas glaudīties, man gulēt, un saldējumu un pisties un delfināriju...
Noskatījos vaļu filmu... dikti raudāju...

O uzrakstīja... Vai es gribēšot palikt pie viņa, ja viņš savu vāveri kaut kur nogrūdīs! Nu nē, nu kapēc lai es gribētu visu nakti gulēt viņam blakus??? Es gribu, lai viņš vienkārši mani izpiš un iet gulēt savās mājās... Kapēc viņš nesaprot... Un tad es par to domāju un izdomāju, ka dots devējam atdodas... laikam... Karma is a bitch

Viņš nāk sapņos un stāsta visādas lietas, labas un vienkārši lietas... jāsāk pierakstīt, tas noteikti kaut ko nozīmē...

klusums... atkal... un atkal es nezinu vai tas kā pirms tam uz mēnesi vai uz forever and ever...
Kurš pie velna man lika mēģināt spēlēt spēles, kuras es nemāku spēlēt... Bet es gribētu... iemācīties būt trulākai un nepieķerties, vai vismaz pieņemt tādu būšanu par normālu...
Tagad es vienkārši sēdēšu un gaidīšu, solīšu sev, ka viss, bet kad viņš pasvilps es atkal priecīga skriešu pie viņa... Tizlā kuce...
Nu ko lai es daru, es tiesām sajukšu prātā, vai nozāļošos vai vēl ko...?