emmm...
bija ellīgi jautri...
pirmais dūms un nenormāli pretīga garša uz lūpām un mēles... Pēc tam kukainīši galvā un uz uz kakla, tad pussundu staigāju uz apli un stāstiju sev un viņiem, ka nekā nav, ka es vienkārši tāda esmu...
Tad iemetās kamols kaklā, nu tā, ka grūtāk elpot n'shit, draudziņš paziņoja, ka tas jau normāli, man tak esot depresija...
Procesā apēdu veselu kūku- no kastes ar karoti, un cepumu paku un čipšus un to pretīgo alu...
Tad sarunas par sexu... (diez vai tādā stāvoklī vispār var beigt, man liekas, ka varētu drāzties caurām dienām)
Tad man sagribējās gultā... M: pavadi mani mājās
A: nu nē, paliec te...
M: labi, es gulēšu Tev blakus... ;)
A: koridorī...
Un tad es sapratu, ka es tik daudz smaidu, ka man sāp seja... mēģināju padomāt kaut ko sāpīgu, bet nekā... nesāpēja... un tas arī bija pats jauukākais par to visu...

*M: man drausmīgi mati, vai ne?
A: o! Tev ir mati?

*M: es esmu vienradzis( paceļ pie pieres PIECUS pirkstus)

*M: ledusskapis ieslēdzās???
A: man nav ledusskapja..(tiešām)

*A2: neskaties tik platām acīm, man bail paliek


*A2: sukālu pulveris( sūkalu pulveris)

*A2: pulkstens viens vakarā!!! Feličita

*M: neaiztiec manus krūtsgalus, viņi ir jūtīgi...

*A: tas nebij smieklīgs joks( smejas)

*B.: Ak dievs, kad es pēdējo reizi tik daudz esmu smaidījusi????
Brokastis un gulēt vēl...
un es māku žonglēt... ar svešiem telefoniem...