| klusā cīņa ar sakritībām |
[Sep. 29th, 2008|01:10 am] |
| [ | music |
| | mum turpinās - rhuubarbidoo | ] |
..uun dzīves svinēšana turpinās (kaut kas nav kārtībā, vai tieši otrādi - beidzot ir kārtībā?) - tāds planieris augšā bišķiņu no zemes. Iemesls tam pat nav nekas konkrēts, vienkārši pat vissīkākās lietas iedvesmo. Kādreiz domāju, ka man cilvēki nav vajadzīgi, varu visu pati bla bla..Kā tad. Tieši cilvēki rada to, kas iedvesmo (ne visu, bet tomēr), tas, ka tie nedaudzie, bet tiešām savējie ir tepat riņķī apkārt, ka nevajag nekādu sistēmu, plānu, robežu, lai viss notiktu, ka ir tik interesanti vērot... ir tik sarežģīti to visu salikt teikumos. Tik daudz gribas izzināt, izpētīt, uzņemt, iemācīties.
Vakarvakars bija fascinējošs - pilsētā notika kas līdzīgs Baltajām naktīm - brīžiem pat staigāju ar puspavērtu muti, jo Liepājā nekad neko tādu nebiju piedzīvojusi. Aizveru acis, un liekas, ka tas jau reiz noticis. Kaut kāda crappy sēta tiek pārvērsta par buduāru ar vīraku smaržu, ambientu mūziku, dīvanu un paklājiem; baznīcā tiek projicēti video un radīta tāāāda noskaņu mūzika; uz pamestas, sazīmētas ēkas melnbaltais kino; visu notikumu epicentrā mūzika tiek radīta uz neiedomājamām lietām..Tam visam vēl seko naksnīgs ripojiens pa rudenīgajām ielām. Goda vārds, šķiet, ka cilvēki pamazām pārslēdzas uz nakts režīmu - kultūra notiek naktīs, zinātne notiek naktīs, radoši procesi notiek naktīs..rīta sagaidīšana notiek naktis (tas pats par sevi, saprotams). Kā tas būtu - samainīt dienu ar nakti? Nu tik ļoti, ka pa naktīm viss un visi būtu kustībā, bet pa dienu gulētu. |
|
|
