| DZiesma par sevi. |
[Aug. 16th, 2010|11:15 am] |
Tagad dziedāšu dziesmu par sevi,
Un par dzīvi ko dzīvoju es.
Tikai žakete, ko tēvs man devis,
Manim godīgi dzīvot vēl liek.
Kāpēc mācijos skūpstīt es lūpas,
Kad man laiks vēl bij konfektes ēst?
Tagad nevaru kaislību žūpas
Savā sirdī ne apslēpt, ne dzēst.
Ar vistrakākām sievietēm varu
Dienām, naktīm es trakot kā velns.
Tad es nezinu vairāk ko daru
Un ap acīm viss sagriežas melns.
Bet kad pāriet šīs kaislību alkas
Ne man gribas vairs dziedāt un smiet.
Viens pats sēžu es kaut kur uz malkas
Un cik labi, ka garām viss iet.
Tā tad būs mana pēdējā dziesma,
Kas nāks tālāk, to velns viņu zin!
Viena sirds tagad izdeg, kā liesma,
Kura kvēlo, kaut virsū tai min.
/A. Čaks/ |
|
|
