| kā mēs kļūstam lieli? |
[Aug. 8th, 2010|12:54 pm] |
Lasot internetā kādas meitenes dienasgrāmatu man radās pārdomās, kas arī tika atstātas komentārā viņai zem viņas ieraksta.
"Mēs.
Kā cilvēks kļūst liels?
Vai tas ir smags un nenogurstošs darbs?
Vai tas notiek brīdī, kad cilvēks ir īstajā vietā un īstajā laikā?
Vai arī šajā cilvēkā jau piedzimstot ir ielikts, kas tāds, kas to jau zīdaiņa vecumā padara lielu?
Kas tas ir?
Domāju, ar aizkustinājuma asarām acīs skatoties uz Renāru un tūkstošiem dziedātāju Dziesmu svētku Koru koncertā izpildot "Manu dziesmu".... :) "
http://laimaromberga.blogspot.com/2010/07/ka-cilveks-klust-liels-vai-tas-ir-smags.html#comment-form
Kļūt lielam nozīmē tikpat kā lielu darbu, arī pārdzīvotās un izciestās ciešanas, kamēr mēs esam mazi, mēs akli uzticamies visiem, un visam, bet tad mēs augam, piedzīvojam pirmās vilšanās vecākos, draugos, pedagogos un pamazām pieaugot mācāmies kā izdzīvot šajā Lielajā dzīvē, un pamazām kļūstam lieti, piedzīvojam pirmās lielās vilšanās attiecībās, piedzīvojam nākamās, un tad jau vairs neesam mazi bērni, kuri uzreiz iemīl un mīl bez nosacījumiem, bet baidāmies, un sākam domāt reāli ar prātu, un tā mēs pieaugam, un kļūstam lieli, ja bērnībā, kad esam mazi, mums māca neuzticēties visiem apkārtējiem un svešiniekiem, tad kad esam lieli mēs mācāmies uzticēties saviem pašiem tuvākajiem, jo vrb ne viņi tieši, bet arī paši tuvākie ir nodarījuši mums kādus vieglāk vai grūtāk pārciešamus pārdzīvojumus.
Jā, kas nenonogalina mūs, padara mūs stiprākus, vai arī cietākus... ar akmens sirdīm un dvēselēm... |
|
|
