| skumja |
[20. Dec 2008|16:12] |
gribētos kādreiz satikt to, kurš izdomāja skumjas. un gribētos sajust, kā skumst skumju autors.
vai skumjas ir greznumiem apgreznota koka lādīte ar dejojošiem cilvēkiem tajā un sirdi plosošu melodiju?! vai tomēr tās ir mazas meitenītes un mazi zēni, kas rotaļājas pagalmā, smilšu kastē? bet varbūt skumjas ir saldsērīga mūzika, kura uzzīmē tirpas uz ķermeņa?
kas ir skumjas?!
vakaros sajūtu, ka skumjas ir mēness aiz loga un laternas atspīdums peļķē. dienās skumjas iekrāsojas varavīkšņainas un čukst ausī nebeidzamas pasakas ar skumjām beigām, kuras nekad nepienāk. rītos tējas krūze ar peles iegrauzta cepuma stūrīti sasveicinās. vai tās būtu skumjas?
skumja, tu mana, pieklauvē pie durvīm un parādies, lai saule tevi apspīd un krāsu zīmuļi sabirst putekļos feju maisiņos. es gribu tevi redzēt. un sajust, kāda patiesībā tu esi. jo liekas, ka asaru upīte bilžu grāmatās neesi tu. tev jābūt skaistai, skumja mana. necerēti skaistai.
ar vienu vai divām pukstošām un koka lādītē ieliktām sirdīm, dejojošu cilvēku tirpu apvītai. skumja.
kaut kur veikala dziļumā skan melodija no ķermeņa. varbūt skumjas ir veikalā?! noslēptas starp saldumu rindām. iespējams. uzzīmējams konfekšu virpuļojums, saldsērīgā klusumā. skumjā. |
|
|
