| 6:oo |
[27. Jul 2009|18:12] |
esmu nonākusi pie secinājuma, ka rītiem ir savdabīga burvība. turklāt, agrs dienas sākums vērš dienu produktīvāku un pozitīvāku. nu, man noteikti.
jau divas dienas no rītiem cēļos sešos, ņemu riteni un braucu jūras virzienā. tie nu dien ir fantastiski rīti, kad var paņemt grāmatu un doties pie jūras. jā, ir grūti pamosties un slinkums kustēt ārpus mājas tik agrā rīta stundā, taču, kad ir veiktas pārrunas pašai ar sevi, tad ir tik forša sajūta.
ļoti patīk sēdēt pie jūras, lasīt grāmatu un gremdēties domās. un vērot, kā pilsētnieki iesāk dienu.
un no rīta ārā ir tik patīkams un veldzējošs dzestrums. nu dien
un izrādās, ka pilsēta visskaistākā ir tieši agri no rīta. pārsteidzoši, bet, spēju iemīlēties savā pilsētā tikai rīta agrumā. un sešos no rīta es tiešam iemīlos no sirds, izskatās
ps. lai katram mums mīlestība uz pilsētu no rītiem un pozitīva diena! |
|
|
| |
[1. Mar 2009|22:31] |
|
MANAS DEBESIS IR NOKRITUŠAS. UN NEDAUDZ NOBRĀZUŠAS CEĻUS. TĀS RAUD KLUSAS ASARAS UN ILGOJAS PĒC SAPRATNES. KAUT NELIELAS. UN PATVĒRUMA, LAI VAIRĀK NEKAD NENĀKTOS KRIST TIK ĻOTI SĀPĪGI! |
|
|
| TEV VAIRĀK NEKAD NEDZIRDĒT NEKO. NEKO PATEIKŠANAS VĒRTU |
[1. Mar 2009|22:30] |
telpu pēkšņi pāršalca nekad vēl neviena nedzirdēts klusums. tik maigs un sāpīgi tīrs! biedējošs
nekad neviens tā arī neuzzināja, kāpēc klusums iestājās tik pēkšņi un uz mūžīgiem laikiem. viņi vienkārši sēdēja katrs savā krēslā, ar rūtainu audumu apvilktā, un pieķēra savas sejas skumjās ieraujamies. un sirdis smaidā atplaukstam. vēl nekad agrāk viņi klusumu nebija gaidījuši tik ļoti.
uz palodzes hiacintes zieds labpatikā notrīsēja un jutās atvieglots. vairāk nebūs sarunu par kurām tika runāts, ka tās esot tukšas un muļķīgas. tagad būs tikai draugs - klusums - gaismas un domu karalis. |
|
|
| un kāda rokas, skumjās |
[20. Jan 2009|23:44] |
atirusi bize
un kāda rokas,
kas satver to
un neļauj pazaudēties.
pasakaini skaista matu lenta
un mirklis
starp dzīvību un nāvi!
piekļauties un nepazaudēties.
pieturēties
pie skumju simfonijas
liegās. |
|
|
| |
[20. Dec 2008|16:14] |
|
"tev vislielākajās sērās un ciešanās sanāk vislabākie darbi, tomēr, tas nenozīmē, ka man patīk, ka tu sēro." |
|
|
| skumja |
[20. Dec 2008|16:12] |
gribētos kādreiz satikt to, kurš izdomāja skumjas. un gribētos sajust, kā skumst skumju autors.
vai skumjas ir greznumiem apgreznota koka lādīte ar dejojošiem cilvēkiem tajā un sirdi plosošu melodiju?! vai tomēr tās ir mazas meitenītes un mazi zēni, kas rotaļājas pagalmā, smilšu kastē? bet varbūt skumjas ir saldsērīga mūzika, kura uzzīmē tirpas uz ķermeņa?
kas ir skumjas?!
vakaros sajūtu, ka skumjas ir mēness aiz loga un laternas atspīdums peļķē. dienās skumjas iekrāsojas varavīkšņainas un čukst ausī nebeidzamas pasakas ar skumjām beigām, kuras nekad nepienāk. rītos tējas krūze ar peles iegrauzta cepuma stūrīti sasveicinās. vai tās būtu skumjas?
skumja, tu mana, pieklauvē pie durvīm un parādies, lai saule tevi apspīd un krāsu zīmuļi sabirst putekļos feju maisiņos. es gribu tevi redzēt. un sajust, kāda patiesībā tu esi. jo liekas, ka asaru upīte bilžu grāmatās neesi tu. tev jābūt skaistai, skumja mana. necerēti skaistai.
ar vienu vai divām pukstošām un koka lādītē ieliktām sirdīm, dejojošu cilvēku tirpu apvītai. skumja.
kaut kur veikala dziļumā skan melodija no ķermeņa. varbūt skumjas ir veikalā?! noslēptas starp saldumu rindām. iespējams. uzzīmējams konfekšu virpuļojums, saldsērīgā klusumā. skumjā. |
|
|
| dejo bērns |
[22. Okt 2008|22:57] |
elegantas kustības
viegli ne-smieklīgas
tavējās
sapinās vējā kā palagā
bohēmiskā neritmā
paklau, vai maz ir iespējams ieraudzīt patiesību
kā savu sviedru pērlītēm pārklāto pieri spoguļattēlā
palīdzība no malas
vai kādam vispār gar to ir daļas
dejo
dejo bērns virpuļdeju
atļaujies būt neparasts visparastākajā dienā
un nemeklē attaisnojumus melu akā
labāk sapinies savā palagā un ..
dejo bohēmiskā neritmā |
|
|
| YEAH baby YEAH |
[30. Sep 2008|21:44] |
universitāte ir savāda padarīšana, bet pavisam savāda tā kļūst brīdī, kad lektore, kura sēž pretī un aizrautīgi stāsta par muskuļu sasprindzinājumu un to, kā to paskaidrot bērniem, katru latvietim labi saprotamu vārdu pārvērš visu jaukajā deminutīva formā, turklāt, nebaidās runāt bērnudārznieka balss tembrā.
vajag piemēru?! būs:
"ir jāpastāsta bērniņam kā sasprindzināt muskulīti, lai bērniņš iedomājas, ka vēlas pakakāt un sasprindzina dupsīti, tādā veidiņā bērniņš būs sasprindzinājis muskulīti pašam nemaz to nepamanot!"
eh!
ir jau protams universitātē arī citi forši kadri!
pasniedzēja, kura lekcijās slavina body shop produkciju un mīļo kokus,
pasniedzēja, kura lekcijas materiāla vietā iepazīstina studentus ar savu vīru un pārējiem ģimenes locekļiem,
pasniedzēja, kura slavē par gudrību katru muļķi, kurš pat nevīžo muti atvērt,
pasniedzējs, kurš ienīst meitenes!
pasniedzēja, kura vienmēr nokavē lekcijas vismaz par divām stundām un vēl, un vēl ..
YEAH, mīlu savu seksuālo universitāti. |
|
|
| pagaidi mirklīti, dzīve mana |
[25. Sep 2008|23:05] |
mazi savādi sārtumiņi
apvij dzīves telpu plašo - manējo
kas tas ir?!
pēc kā tas smaržo?!
kanēlis, pieskāriens un čuksts -
silts, aptverošs un gaidošs ..
tik ļoti mans. tik ļoti mūsu |
|
|
| redz kā |
[23. Sep 2008|22:05] |
| [ | priecājās pie |
| | ziggy marley - true to myself | ] |
tie cilvēki, kas neskatās simsonus, ir deģenerējušies.
- šo man šodien mēģināja iestāstīt.
deģenerācija, nāc padzersim tēju! |
|
|
| utopija |
[22. Sep 2008|20:51] |
tikko iedomājos par vecumdienām. ar draudzeni runājām par nāvi un sapratu, ka nemaz tik ilgi un vecumdienas mīs uz papēžiem. skarbi, patiesībā.
vecumdienās sēdēšu uz savas mājas terases šūpuļkrēslā, ietinusies siltā pledā, šūpošu kājas un dzeršu kakao, kuram būs piebērtas četras karotītes cukura. tas nekas, ka tas var novest pie ātrākas nāves. lasīšu raiņa dzeju un ar smaidu uz lūpām lūkošos uz saviem mazbērniem, kas dārzā rotaļājas! (: jā. skaisti.
laikā, kad nesēdēšu mājās uz terases, došos bezrūpīgās pastaigās pa mežu, sēdēšu jūras krastā ar siltas tējas pilnu termosu vienā rokā un otu otrā - glezniecībai ziedošu savu vecumu. ar draudzenēm sēdēšu džeza kafejnīcā un tērzēsim par visu un tajā pašā laikā par neko, baudīšu džeza maigos pieskārienus ausīm un baudīšu dzīvi, jā.
vecumdienas, gaidiet mani - es jau nāku! |
|
|
| rīga, rīga .. not mine |
[22. Sep 2008|20:08] |
| [ | priecājās pie |
| | damien marley - beautiful | ] |
sanāca iebraukt rīgā un tur pavadīt VESELU dienu!
ak, pasaule. nekad nebiju domājusi, ka kāda pilsēta var tik ļoti ieintriģēt, garlaikot un nogurdināt vienlaicīgi.
lai man šijā brīdī piedod visi rīgas mīlētāji, iedzīvotāji vai vienkārši iebraucēji - es vienkārši ienīstu šo pilsētu. un cilvēkus, kas tajā dzīvo.
protams, tagad pār mani šalksies pārmetumu jūra, bet pagaidi, pirms pārsteidzaties ar secinājumiem par mani, manu māti vai, nedod dies`, manu pilsētu.
sākšu ar to, ka man riebjas rīdzinieku un to mežmalas iedzīvotāju, kas ieradušies rīgā dzīvot, uzskats, ka jebkura cita latvijas pilsēta, vienalga vai tā ir liepāja, daugavpils vai ventspils, ir lauki. atvaino man, bet iebraucot rīgā, dažbrīd vairāk šķiet, ka rīga ir lauki, nekā kaut kādi ķuņķi.
tad man vienkārši riebjas nesakārtotība rīgas ielās. bardaks gan atkritumu daudzuma ziņā uz ielām, gan noziedzības līmenis rīgas pilsētā.
un visi tie cilvēki, kuri klaiņo nejēdzīgā ātrumā pa rīgas ielām - viņi ir atsevišķa stāsta vērti. es protams, kā no malas vērotāja, varu novērtēt tikai vizuālo tēlu, bet ar to man pilnai nelaimei pietiek. katrs trešais cilvēks, kurš nāk pa ielu pretī ievīstījies rūtainā arābu šallē. tunelī pretī nāk sieva un vīrs. abi tērpti vienāda košuma svītrotos džemperos. man liekas, ka pat televīzija nespēj mums atspoguļot tik košas krāsas. vien`vārd`sakot - iespaidīgi! un tie naidpilnie skatieni - rodas pat sajūta, it kā man uz pieres būtu rakstīts: iebraucēja, sasodīts!
un zini, kas labākais?! pat kaijas un zvirbuļi ir tiešām neciešami. pat, ja gadās no somas izvilkt ūdens pudeli, putneļi ir apkārt kā slepkavnieciski varmākas!
traki.
ps. bet vecrīga gan man galīgi patīk. smuki tomēr. (: |
|
|
| katram sērkociņam sēru |
[20. Sep 2008|21:07] |
| [ | priecājās pie |
| | dioxyde - geist | ] |
neesmu īpaši liela citētāja, tomēr, rokoties pa žurnāliņiem, kurus mana ģimene mīl palasīties, uzgāju divus varen feinus citātus par mīlestības tēmu.
diezgan banāli jau, bet, skaisti.
"mīlestība ir kā amerikāņu kalniņi: sākumā uz augšu, tad pēkšņi lejā, tad atkal augšā, tad lejā, un beigās tu apvemies!" (f.beigbeders)
"cik ilgi tu gaidītu savu mīlestību? - piecdesmit trīs gadus, septiņus mēnešus un četrpadsmit dienas" (g.g.markess)
un palasoties šos citātus, gribot negribot, radās jautājums pašai sev - vai es esmu gatava gaidīt kaut ko tik abstraktu un neredzamu?! |
|
|
| sasodīts |
[20. Sep 2008|17:45] |
`..tikai atbilstoši tam, kā sabiedrība aizstāv savus bērnus un rūpējas par viņiem, tiek vērtēta tās civilizācija, tiek pārbaudīts tās humānisms un veidojas tās nākotne.` (Džeims Grants)
latviešu tauta ir nežēlīga.
nesen lasīju žurnālā rakstu par to, ka mātes, vecmātes un tēvi bez problēmām, acis nepamirkšķinot met savus bērnus ārā pa logu, pret sienām un ko tik vēl neizdarās.
turklāt, manuprāt, latviešiem ir vislielākais skaits bērnunamu un bārenīšu. un daļa no tiem tur nonākuši .. jo mesti pret sienu.
ta ko dzemdē, ja nespēj rūpēties?! |
|
|
| subkultūra |
[20. Sep 2008|17:12] |
paklīdu pa dažādiem forumiem, palasījos šo un to ..
daudziem ir uzskats, ka par kaut kādas subkultūras pārstāvi var vienkārši vienā jaukā dienā kļūt. t.i. saģerbties un pateikt, vot tagad es esmu kaut kas. bet man liekas, ka tas viss jau ir dziļāk domāšanā, nevis tikai drēbēs un rotaslietās!
man patika viena čaļa doma (http://www.hc.lv/forums/zalais-dzivesveids/202/) : `Es vispār nesaprotu vārdiņu "kļūt" šajā ziņā :/
Var KĻŪT par pavāru, par IT speciālistu, par skolotāju - bet piem. es uzskatu ka nevar KĻŪT kaut kādā mistiskā veidā par emo, hipiju, brīvmākslinieku, u.t.t. Šeit nav runa par izskatu, bet gan par domāšanu un dzīves uztveri!
Ja tu pēkšņi izdomā ka O! Jākļūst par hipiju! Ko tad tu darīsi? Kā kļūsi par hipiju?
Ja tev nav iekšā šis hipija gars, tu NEKAD NEBŪSI hipijs - domāšanu un dzīves uztveri mākslīgi tu neizveidosi sevī. Tam ir jābūt jau tevī!`
kā tad īsti ir, tavuprāt?!
vai ir iespējams KĻŪT par kādas subkultūras pārstāvi?! vai tur tas viss ir meklējams dziļāk?! |
|
|