| utopija |
[22. Sep 2008|20:51] |
tikko iedomājos par vecumdienām. ar draudzeni runājām par nāvi un sapratu, ka nemaz tik ilgi un vecumdienas mīs uz papēžiem. skarbi, patiesībā.
vecumdienās sēdēšu uz savas mājas terases šūpuļkrēslā, ietinusies siltā pledā, šūpošu kājas un dzeršu kakao, kuram būs piebērtas četras karotītes cukura. tas nekas, ka tas var novest pie ātrākas nāves. lasīšu raiņa dzeju un ar smaidu uz lūpām lūkošos uz saviem mazbērniem, kas dārzā rotaļājas! (: jā. skaisti.
laikā, kad nesēdēšu mājās uz terases, došos bezrūpīgās pastaigās pa mežu, sēdēšu jūras krastā ar siltas tējas pilnu termosu vienā rokā un otu otrā - glezniecībai ziedošu savu vecumu. ar draudzenēm sēdēšu džeza kafejnīcā un tērzēsim par visu un tajā pašā laikā par neko, baudīšu džeza maigos pieskārienus ausīm un baudīšu dzīvi, jā.
vecumdienas, gaidiet mani - es jau nāku! |
|
|
